VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Bioķīmisks jūtīgums Elita Ansone Juris Putrāms. „Mīla un naids” Galerija „Bastejs” 12.02.–07.03.2015. | |
 Juris Putrāms. Quatrotips. Naids Instalācijā izmantota Viļņa Putrāma un Vladimira Jakušonoka īpašumā esoša glezna „Ļeņina portrets”. 2015 | |
| Māksliniece Zaiga Putrāma Facebook izvērsusi tēmu par paaugstināta jūtīguma cilvēkiem. Psihologi ir pētījuši šo ģenētiski iedzimto specifiku un secinājuši, ka 20% planētas iedzīvotāju piedzimstot ar paaugstināti jūtīgu nervu sistēmu. Šai tēmai ir sakars arī ar Juri Putrāmu, jo viņš šo pasauli tver hiperaugstas sensitivitātes ceļā. Putrāma mākslā ir apvienoti Latvijas un pasaules politiskās vēstures un šodienas notikumi, un – kā jau jebkuras patiesas mākslas pamatā – tajā klātesoša ir arī privātā vēsture. Putrāma mākslā nav aprēķina, nav rafinētības, tā ir atkailināta, tieša izteiksme, vaļējiem nervu galiem. Putrāms mākslā spēj nepastarpināti izpaust visu, kas emocionāli saviļņo vai tracina, izraisa mīlestību vai naidu. Tā arī nosaukta viņa jaunākā izstāde galerijā Bastejs – „Mīla un naids”. Instalācijas „Naids” centrālais tēls ir Vladimira Iļjiča Ļeņina milzīga ģīmetne – kādus 3x2 metrus liels revolūcijas vadoņa krūšutēls, no kura raugās izskatīgs vīrietis, tērpies tumšbrūnā vilnas uzvalkā ar vesti un elegantu zilu kaklasaiti. Ļeņina acu zīlītēs iegleznotas naida uguntiņas – zaļā krāsā ierakstīts vārds HATE. Putrāmam ir ideja, ka Ļeņins dzīvoja ar naidu un vēlēšanos atriebt savu brāli Aleksandru Uļjanovu, kuru sodīja ar nāvi par atentātu pret caru Aleksandru III. Ļeņinu kā godasardze sargā Putrāma zīmēti Hitlera un Staļina portreti. Ne tādi izskaistināti kā Ļeņina tēls. Staļinam viena acs aizšūta ar lāpāmadatu, Hitleram acs pārsieta ar apsēju. Ansambli noslēdz Viļņa Putrāma objekts – bērza bluķēns, uz kura eksponēts proletariāta našķis – iebetonēta vobla. Juri Putrāmu vienmēr interesējusi politika. Latvija. Latviešu valoda. Un triptihā „Latvija laikmetu griežos” pār Latvijas kartes kontūrām klājas uzraksti Совершенно секретно un Прибалтийская губерняяяя. Putrāms nāk no paaudzes, kas mākslā ienāca perestroikas laikā. 20. gs. 80. gadu otrā puse bija politiskā aktīvisma ziedu laiks Latvijas mākslā, kāds pēc tam vairs nav piedzīvots. Par šo laiku liecina Putrāma 1988. gada sietspiede „Cilvēks ar rētu” – sarkanās zvaigznes apzīmogots tēls, dramatisks neoekspresionisma piemērs –, kā arī darbs „Ekspresionistisks garīgais” (20. gs. 80 gadu otrā puse), kas atgādina supergrafikas, šoreiz zīmējuma tehnikā – dinamiska figūra mērķtiecīgā kustībā. Ar militārismu saistīta spēka struktūra ir instalācija „Oskara Kalpaka portrets” – ar ādas siksnu apjozts koka krusts stāv kā snaipera mērķis un totēms. Šajā nesakarīgajā juteklisko un simbolisko priekšmetu mulsinošajā apvienojumā parādās mākslai nepieciešamā neprognozējamība, kas priekšmetam piešķir svaigumu un spēku, tādu Boisa cienīgu materiāla sajūtu. Putrāma mākslā cauri gadiem veidojusies sava tēlu sistēma. Kaķēna embrijs pauž mākslinieka kosmoloģiju, kurā bieži bijusi ielikta ģenētiskā nabassaite ar māti, sievu, draudzeni, valsti, valodu; šajā izstādē – ar pasaules reliģiju simboliem („Veltījums Marka Rotko simtgadei”). Putrāms šoreiz embrija vēderā ielicis planetārus garīguma kodus. Šo nelielo, tomēr ļoti spēcīgo izstādi gribas noslēgt ar instalāciju, kurā mākslinieks paudis mīlestību pret savu māti. „Māte tikai viena” ir savveida totēms – oša dēļa „ķermenim” pielikta mīlīga zaķēna maska, bet pie kājām rātni stāv māmiņas galošiņas, ko viņa savulaik valkājusi. Privātās vēstures necilais priekšmets ar laiku ieguvis sakrālu nozīmi. | |
| Atgriezties | |
