VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Marks Rotko Daugavpilī [04.11.2014. 23:47] Zane Zariņa, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente | ||||||||||
| Nesen aizvadītā pasākumu sērija par godu Marka Rotko 111. dzimšanas dienai 25. septembrī darbojas kā atgādinājums arvien pievērsties mākslinieka dzīves līkloču un ikonisko gleznu apskatam. Tieši tāpēc rudenī visi ceļi ved nevis uz zelta lapkriti Siguldā, bet gan uz abstrakto ekspresionismu Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Multifunkcionālais centrs, kas durvis apmeklētājiem vēra pagājušā gada pavasarī, iekārtots Daugavpils cietokšņa arsenāla ēkā, kur artilērija devusi vietu vērtīgiem mākslas darbiem. Rekonstrukciju rezultātā veiksmīgi saglabāts gan ārējais fasādes tēls, gan iekštelpu vēsturiskais plānojums. Nelielu vilšanos gan sagādā fakts, ka par spīti suģestīvajam centra nosaukumam tikai viens no četriem ēkas sektoriem tiešām veltīts Rotko iepazīšanai. Pārējās telpās iespējams aplūkot izstādes, kas sastāv no dažādu Latvijas un ārzemju mākslinieku darbiem. Protams, nevar noliegt katras ekzpozīcijas estētisko uz filozofisko vērtību, tomēr dažām no tām konceptuālā saistība ar Rotko daiļradi ir visai nosacīta. Labā ziņa ir tāda, ka mākslas centrs piedāvā iespēju izvēlēties no dažādiem ieejas biļešu veidiem. Tiem, kas mākslas centrā ieradušies tikai pasaulslavenā ekspresionista dēļ un nevēlas samulsināt savus iespaidus ar pagaidu ekspozīcijas apmeklējumu, var iegādāties atsevišķu biļeti uz viņa daiļradei veltīto sektoru. Savukārt tiem, kas izsalkuši pēc vairāk mākslas, piemērotāka ir visu sektoru apvienotā biļete. | ||||||||||
 Skats no izstādes Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī Foto: Zane Zariņa | ||||||||||
| Orientēties mākslas centrā ir pavisam vienkārši, taču ne jau tikai tāpēc, ka, pērkot biļeti, tiek izsniegts iekštelpu plāns. Jau drīz pēc jakas nodošanas draudzīgo garderobes sieviešu rokās kļūst skaidrs, kurā virzienā jādodas Rotko mākslas cienītājiem. Viņam veltītā sektora ieeju kā maģisks portāls rotā metāla detektors un muzeja darbinieki, kuru ērgļu acis seko, lai netiktu pārkāpts neviens kārtības noteikums, to skaitā aizliegtā ieroča – pildspalvas – ienešana. Pēc pārbaudes veikšanas, kas apmeklētājiem dara zināmu turpmāk redzamā satura nozīmīgumu, skatam paveras pirmā zāle, kas paredzēta, lai veidotu izpratni par mākslinieka dzīvi. Interaktīvā veidā uz skārienjūtīgiem ekrāniem iespējams izzināt Rotko biogrāfiju, informāciju par ģimenes locekļiem, dzīvi Dvinskā, ebreju kopienu, kā arī māksliniecisko darbību kopumā. Paralēli tam visam intīmā apgaismojuma un arhitektonisko krusta velvju saskaņa liegas mūzikas pavadībā rada mierpilnu atmosfēru. Vislabāk to iespējams izbaudīt, ieslīgstot ērtā krēslā, kamēr gar acīm slīd Rotko darbu projekcijas. Jāatzīmē, ka informācijas prezentēšanas veids risināts visnotaļ estētiskā veidā, par projekciju „ekrāniem” izvēloties vairākus it kā vienu pret otru atbalstītus audeklus. Tālāk Rotko sektora ietvaros eksponēti daži laikabiedru izteikumi un abstraktā ekspresionisma darbi. Turpat pieejama arī atsevišķa zāle, kurā iespējams aplūkot video materiālu par Marku Rotko, kā arī bibliotēka un arhīvs. Atjautīgs risinājums piemērots klusuma zāles izveidei. Tā ar savu spirālveida plānojumu pavisam nemanāmi ieved skatītāju savā pasaulē, kuras centrālais objekts ir viena no Marka Rotko darbu reprodukcijām tumšos toņos – „Bez nosaukuma 1969”. Jūtams, ka šī telpa apzinātā veidā formēta pēc Rotko Hjūstonas kapelas modeļa. Tumšais reprodukcijas kolorīts mijiedarbībā ar pelēkajām sienām rada meditatīvas vietas iespaidu. Atrodoties klusuma epicentrā pārņem sajūta, ka telpa ir ne tikai fiziski norobežota no pārējās zāles, bet arī intelektuāli atdalīta no ārpusē esošās realitātes. Gan Hjūstonas kapela, gan nedaudz mazākā mērogā arī klusuma telpa pierāda, ka garīgo substanci iespējams iekapsulēt arī atturīgā telpas iekārtojumā ar askētisku mākslas darbu, iztiekot bez altārgleznām un reliģiskiem simboliem. | ||||||||||
 Skats no izstādes Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī Foto: Zane Zariņa | ||||||||||
| Tomēr ne jau reprodukcijas, ekrāni ar biogrāfisko informāciju vai video, kuru iespējams var atrast arī interneta tumšajās dzīlēs, ir tas, kas šeit pulcē gan vietējos daugavpiliešus, gan Rotko mākslas entuziastus no visas pasaules. Tie ir mākslinieka seši oriģināldarbi, kurus klātienē vēlas novērtēt ikviens apmeklētājs. Sešas gleznas Marka Rotko mākslas centram deponējumā piešķīrušas mākslinieka atvases – viņa meita Keita Rotko Prizela un dēls Kristofers Rotko. Mākslinieka oriģināli atrodas sektora tālākajā telpā, kuru no pārējās teritorijas nodala stikla durvis un siena. Ieejot telpā, saprotams, ka iepriekš aplūkotās telpas darbojušās kā uzmanības kolektors, kas pakāpeniski veicinājis ekspektācijas, jo tagad tās sasniegušas kulminācijas punktu. Tas, cik liela vai maza plaisa pastāv starp ekspektācijām un reālo pieredzi, ir komplicēts jautājums, uz kuru atbildēt sev var tikai katrs pats. Viss atkarīgs no tā, kādā veidā gleznas iedarbojas uz cilvēka percepciju. Labi zināms, ka reakcija uz Rotko darbiem vienmēr bijusi pretrunīga – ne tikai šī mākslas centra ietvaros, bet visā pasaulē. Kāds gūst tīri estētisku baudījumu, uz dažiem gleznu iedarbība sniedzas pat tik tālu, ka klasificējama kā garīgs pārdzīvojums, savukārt citi aiziet neapmierināti, sakņojot savu viedokli pārliecībā, ka vieglāk būtu pienaglot želeju pie koka nekā piekrist, ka kaut kādi krāsaini četrstūri var sasniegt 72 miljonu dolāru vērtību. Arī vienā no pēdējiem Pētera Bankovska rakstiem var lasīt par to, kā masu apziņas cildenais priekšstats par Rotko mēdz disonēt pat ar kultūras un mākslas kritiķu viedokļiem. | ||||||||||
 Skats no izstādes Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī Foto: Zane Zariņa | ||||||||||
| Turpinot krāsaino četrstūru tēmu, jāpiebilst, ka tikai divi no mākslas centra oriģināliem ir krāsainie lielo laukumu gleznojumi, kas uzreiz nāk prātā, iedomājoties Rotko glezniecību. Sākumā šķiet, ka divi ir daudz par maz, tomēr ar katru nākamo brīdi, kas tiek pavadīts pie atmosfēriskajiem četrstūriem, tie pārliecina par pretējo. Laba daudz nevajag. Maigās laukumu kontūras vilina skatienu dziļāk un dziļāk, līdz galu galā ievelk savā transcendentālajā visuma telpā, kur domas vairs neiegrožo gravitātes spēka likumi. Lai gan tā ir tikai eļļa uz audekla, mākslas darbs izstaro tik juteklisku un plūstošu sajūtu, ka grūti noteikt pat tā robežas. Vienīgais šķērslis gleznu pilnvērtīgai uztverei ir ierobežotais skatu punkts. Apmeklētājiem nav dota iespēja apskatīt darbus, atkāpjoties tālāk par pretī novietoto soliņu, jo turpat aiz muguras ir siena. Rotko uzskatīja, ka viņa darbu uztvere mainās pat tad, ja audekls tiek pabīdīts pa milimetra tiesu. Tāpēc domājams, ka iespēja aplūkot gleznas kā no tuva, tā tāla attāluma, būtu bijusi labvēlīga plašāka priekšstata veidošanai. Pēc visu Daugavpils Marka Rotko mākslas centra sektoru apskatīšanas jāatzīst, ka tā ir patīkama vieta, kur nodoties mākslas baudīšanai. Neatkarīgi no tā, vai centrā izstādīti vairākus miljonus, tūkstošus vai simtus vērti darbi, tā ir laba iespēja iepazīt augstas kvalitātes mākslu, pat ja tas nenotiek tikai caur Rotko daiļrades prizmu. Tāpat centrs spēlē nozīmīgu lomu pilsētas kultūras telpas attīstības veicināšanā. Daugavpilī nu ir jauna vieta, kur brīvdienās atpūsties... un noturēt kāzu ceremonijas (viena apmeklējuma laikā iespējams manīt pat trīs dažādus laimīgos pārus ar rozā limuzīniem). | ||||||||||
 Skats no izstādes Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī Foto: Zane Zariņa | ||||||||||
| Visbeidzot, ieteikums apmeklētājiem, kas vēlas aplūkot visas mākslas centra izstādes – sāciet ar pagaidu ekspozīcijām, atstājot Rotko sektoru saldajā ēdienā! | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
