VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Gleznotprieks Jūrmalas mākslinieku namā Barbara Goba Labi pazīstamā latviešu gleznotāja, grafiķa un mākslas zinātnieka Andreja Ģērmaņa personālizstādē “Gleznotprieks – 2014” apskatāmi dažu pēdējo gadu laikā radītie 40 mākslas darbi galvenokārt eļļas un akvareļa tehnikā. Divās izstāžu zālēs izvietots koši blīvs gleznu klāsts, kurā dominē drosmīgs un izteiksmē nepiespiests krāsu izmantojums, spēcīgi veidoti kontrasti un vienlaikus dziļa dabas noskaņu izjūta un talantīgs smalkāko nianšu attēlojums. | ||||||||||
 Andrejs Ģērmanis. Putni | ||||||||||
| Lielākā daļa gleznu atstāj iespaidu par rūpīgi veiktu laikietilpīgu gleznošanas darbu un pārsteidz ar veiklu pastozu triepienu, taču atsevišķas gleznas ir uztveramas vairāk kā ideju skices un iespējams pieteikums pamatīgāk izstrādātam darbam. Var teikt, ka eksponējot dažāda rakstura jeb mākslinieciskās koncepcijas darbus, teiksim, plenērā radītus un studijā ilgstoši tapušus, skatītājam rodas precīzāks kopiespaids par mākslinieka daiļrades ikdienu un vēstījumu. Tomēr Andreja Ģērmaņa gleznās nebūtu jāmeklē kāda īpaša apslēpta nozīme. Ainavas, klusās dabas un portreti ir kā rāms un gaišs dzīves tvērums, kur atslēgas vārds ir Prieks. Šo prieku ne tikai rāda izstādei izvēlētais nosaukums, bet arī pašas gleznas ir noteikts dzīves skaistuma apliecinājums, tā ir dzīves svinēšana visplašākajā nozīmē. Visprecīzāk varbūt tas izjūtams gleznā „Pēc ugunsgrēka”, kur biedējošās krāsmatas dziedinoši apņem košu ziedu klājums. Prieks var būt arī klusinātos toņos, izplūdušā horizonta līnijā un gandrīz nemanāms kā gleznās „Miglas rīts” vai „Tāles”. Nozīmīgu izstādes daļu veido darbi ar jūras tematiku, kas vienlaikus sabalsojas ar izstādes norises vietu un skatītāja pieredzi. Šķiet, tikai pie jūras mītošajiem vārds „jūriņa” tiek izteikts ar tik mīļu intonāciju, un tikpat sirsnīga un īpaša mākslinieka attieksme ir jūtama gleznā „Jūriņa”, „Priede pie jūras”, „Kuršu kāpās” vai „Putni” u.c. Gluži tāpat siltu un gaišu izjūtu sniedz daudzās Latgalei veltītās ainavas, kā arī portreti, no kuriem spēcīgākie ir eļļas tehnikā radītie („Portrets” un „Olita”). | ||||||||||
 Andrejs Ģērmanis. Olita | ||||||||||
| Pēc formāta, izpildījuma ekspresijas, gan novietojuma izstāžu zālē īpaši izceļas glezna „Veltījums tēlniecei Lūcijai Daugavietei 1926-2013”. Apliecinot īstu gleznotprieku, tajā šķiet izmantotas gandrīz vai visas priecīgo krāsu toņkārtas, radot spēcīgu, svaigu un dzīvi apliecinošu darbu, kura strāvojumam būtu grūti pretoties. Priekpilnu un rotaļīgu iespaidu rada arī pilsētas ainu portretējumi, kuros oriģinālā gleznotāja rokrakstā radīts un izcelts kā pašpietiekama vērtība pilsētas ainavas gaisīgums, elegance un kāda pavisam netverama mirkļa burvība („Pagalms Liepājā”, „Rēzeknes baznīca”, „Pie klēts”, „Palanga” u.c.). Pavisam nelielā skaitā gleznu redzam cilvēku un dzīvnieku figūras. Īpaši izceļas darbs „Brīvi kā vējš”, kur figurālā kompozīcija iegleznota jūras ainavā ar vieglumu bez nevajadzīgas detaļu izzīmēšanas, un, skatoties gleznu, pēkšņi uznirst jūras vēja un brīvības smarža. Savukārt gleznā „Plenērā” attēlotās gandrīz vai identiskās mākslinieku figūras uzvedina pārdomas ne tikai par māksliniekiem dvīņiem, bet arī par to, ka ar mākslinieku vienmēr ir viņa alter ego, kas varbūt neapzināti, bet vērtē un māca? Izstāde atvērta līdz 25. oktobrim. | ||||||||||
 Andrejs Ģērmanis. Rēzeknes kultūras centrs "Zeimuļs" | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
