VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Karatē un māksla – Māris Abiļevs [09.05.2014. 20:27] Aigars Ravda, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa students Māris Abiļevs dzimis 1956.gadā 23.aprīlī Kazahijā Ačokas ciemā Aribalikas rajonā, uz kurieni bija izsūtīta viņa ģimene. Latvijā viņi atgriezās 1968.gadā. | ||||||||||||||
| Mācījies un 1975.gadā beidzis Rīgas 5.profesionāli tehnisko poligrāfijas mākslas vidusskolu. 1987.gadā viņš kļuva par Mākslinieku savienības biedru. No 1979. līdz 1991.gadam strādāja kā litogrāfijas meistars Mākslas fonda eksperimentālā estampa darbnīcā. Māris Abiļevs 1979.gadā sāka nodarboties ar karatē cīņas mākslu. No 1989.gada ir Latvijas Republikas Karatē federācijas prezidents. Joprojām aktīvi vada nodarbības kā treneris. Kāda bija tava pirmā saskare ar mākslu? Padomju Savienībā nebija iespēju izbraukt ārpus valsts robežām, redzēt ārzemju autoru darbus. Jaunie mākslinieki brauca uz Ermitāžu, Puškina muzeju, kā arī pēc grāmatām kopēja reprodukcijas, tādējādi mācoties. Arī mans tēvs zīmēja. Viņš pilnveidoja savu prasmi pēc pieejamajām grāmatām, kopējot to reprodukcijas, abonēja žurnālu Художник, kurā bija raksti par ārzemju autoriem ar paskaidrojumiem, kas ir slikts, kas ir labs. Pikaso bija labs, Dalī - slikts. Tēvs deva arī mums ar brāli zīmēšanas papīru un mēs kopējām reprodukcijas. Tāda bija mana pirmā saskare ar zīmēšanu un mākslu. Kur esi mācījies? Kad atgriezāmies no izsūtījuma Kazahijā uz Latviju, 1968.gadā, nobeidzu pamatskolu un sāku interesēties, kā var iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā (turpmāk – LMA). Apmeklēju sagatavošanas kursus, kurus vadīja pasniedzējs Vitālijs Korkunovs. Iestājeksāmenos izkritu, jo rakstot sacerējumu krievu valodā, pielaidu daudz gramatisku kļūdu. Iestājos Poligrāfijas mākslas skolā. Tas bija 1971. vai 1972.gadā, jau vairs precīzi neatceros. Paralēli turpināju apmeklēt sagatavošanas kursus LMA. | ||||||||||||||
 1.att. Māris Abiļevs. Maestro (Raimonds Pauls). 2012 | ||||||||||||||
| Kā turpmāk veidojās tavs dzīves ceļš, ar ko nodarbojies, vai mēģināji vēlreiz stāties LMA? 1975.gadā sāku nodarboties ar karatē. Es, beidzot 8.klasi, biju 1,50 m garš puisēns, turklāt mēs ar brāli atšķīrāmies no vietējiem ar savu izskatu... Bija jāmācās sevi aizstāvēt. Gājām trenēties karatē. Sports turpmāk kļuva par svarīgu manas dzīves sastāvdaļu. Tas deva iespēju braukt uz Krieviju, Igauniju, Baltkrieviju, Lietuvu, Gruziju. Veidojās jauni kontakti, daudz redzēju. Padomju laikos tas bija svarīgi. Drīz mani iesauca armijā. Pēc demobilizācijas strādāju Preses namā. Otrreiz, stājoties LMA, nevarēju ierasties uz iestājeksāmeniem. Tajā bija vainojamas Zvejnieku svētku svinības, kuras risinājās piektdienā, bet eksāmeni bija pirmdienā... Mani aizturēja uz "piecpadsmit diennaktīm" par Padomju varai netīkamiem izteicieniem. Sāku strādāt Mākslinieku savienības oforta darbnīcā, kurā nāca savus darbus iespiest Krollis, Dembo, Ņikitins, Duškins (Tā laika pazīstami mākslinieki – grafiķi. A.R.). Redzēju kā melnu krāsu pārvērš sudrabā. Man nebija akadēmiskās izglītības, bet bija praktiskā. Viņi visi bija mani pedagogi, es ar viņiem strādāju, kontaktējos ikdienā, redzēju viņu darbus. | ||||||||||||||
 2.att. Māris Abiļevs. Haoss 2000. Kartons,eļļa. 2009 | ||||||||||||||
| 1979. gadā man bija pirmā izstāde kopā ar brāli Andri (Andris Abiļevs – grafiķis, pamatā darbi oforta un akvatintas tehnikā – A.R.) "Dieva ausī", tagadējā Pareizticīgo katedrālē. Pēc izstādes mani uzņēma kā kandidātu Mākslinieku savienībā un 1987.gadā apstiprināja par tās biedru. Stājos trešo reizi LMA, atkal neveiksmīgi. Atkārtoti sāku apmeklēt sagatavošanas kursus Mazajā Ģildē. Ieraugot mani nodarbībās pasniedzējs Korkunovs pasauca malā un teica: "Ko velti tērē laiku? Tu jau esi kļuvis mākslinieks”. Tā es kļuvu "brīvais mākslinieks”. Tavā daiļradē ir tēlniecības darbi. Kur esi apguvis šo mākslas veidu? Nekur nemācījos. Ņēmu kaltus un griezu, veidoju, kā jutu, kā redzu (1.att.). Man pēc poligrāfijas skolas, kur ir jāstrādā ar lielām krāsu bundžām patika gleznot ar špakteli, klājot lieliem triepieniem krāsu uz audekla. Veidot ir kas pavisam cits. Es jūtu, kas ir forma veidojot skulptūru. Ja es zinu formu, es to varu veidot kā gribu. | ||||||||||||||
 3.att. Māris Abiļevs. Rudens. Kartons,eļļa. 2011 | ||||||||||||||
| Tagad tu vairāk pievērsies glezniecībai? Jā, man nav oforta preses un esmu pievērsies glezniecībai. Brālim gan ir litogrāfijas iespiedmašīna, viņš ar litogrāfiju nodarbojas vēl šodien. Kādam mākslinieciskajam stilam tu pats savus glezniecības darbus pieskaiti? Abstraktajam ekspresionismam (2.att.). Man gleznojot ir svarīgas trīs lietas - ekspresija, kompozīcija un krāsas. Trīs lietas, kurām jābūt katrā manā darbā. Forma var būt, var nebūt. Pats būtiskākais ir zīmējums. Pat abstraktā darbā. Kā man mācīja Dembo, tas ir visa pamats. Salīdzinot tavus jaunības darbus ar vēlākiem redzams, ka tajos zūd forma, tie kļūst abstrakti. Deviņdesmitajos gados bija abstraktās mākslas "bums" Latvijā. Vai tā nav sekošana modei? Es nekad neskatos uz citiem māksliniekiem, lai tiem līdzinātos, es meklēju savu. Ja esmu uzlicis sarkanu plankumu uz audekla un blakus zilu, vēlāk ko līdzīgu ieraugu cita mākslinieka darbā, tas nenozīmē, ka es esmu to nokopējis, bet gan, ka arī es esmu pie tā nonācis. Man nepatīk, ka daži mākslinieki sevi salīdzina ar kādu no pasaules slavenībām. Tu esi tas, kas esi, un tev ar to ir jālepojas. Kāpēc tev būtu jādzīvo sveša dzīve? | ||||||||||||||
 4.att. Māris Abiļevs. Pašporets. Audekls,eļļa. 1983 | ||||||||||||||
| Tavos darbos mainās krāsas. Jaunībā dominēja zaļgani brūnganie toņi, pēdējos gados dominē oranžie (3.att). Vai tavu mākslu var dalīt pa krāsu periodiem? Kā tu pats vērtē savus jaunības un tagadējos darbos. Nē, man nav krāsu periodi. Es augu. Jaunībā bija meklējumu posms. Gleznoju portretus(4.att.), ainavas, veidoju skulptūras. Tagad atdodu, ko esmu sasniedzis, rādu sasniegtā rezultātu. Krāsa man ir kā skaņa. Es nemēģinu paskaidrot, ko esmu izdarījis. Man tā ir atnācis un es nododu tālāk. Ja tu atnāktu pie manis uz darbnīcu, tad redzētu, ka es pie galda pielīmēju desmit baltas papīra lapas un uz viņām vienlaicīgi radu desmit dažādus darbus. Idejas uzreiz iet ārā. Es nekoncentrējos uz vienu, dažādas domas strādā vienlaicīgi. Esam divi brāļi. Andris ieiet punktā, dziļumā, es to izvēršu plašumā. Man nepatīk austrumu miniatūras, kurās uz dažiem kvadrātcentimetriem saliktas milzum daudz krāsas, tēli, darbības un visu to var ieraudzīt, tikai paņemot palielināmo stiklu. Karatē praktizēšana daudzu gadu garumā pāriet jogas, filosofijas un cīņas mākslas sintēzē. Kā tas ietekmē tavus darbus? | ||||||||||||||
 5.att. Māris Abiļevs ar dēlu Rūdolfu | ||||||||||||||
| Karatē izpildot pozīciju, teiksim "jātnieka”, vajag mācēt saskatīt skaistumu, tāpat kā sitienā, kurš ir ātrs kā lodes lidojums. Kad tu sāc saskatīt šo skaistumu, tad tā jau ir māksla. Karatē ir kaujas māksla. Bokss ir sports. Nevar teikt sporta meistars karatē. Neskan. Katrs augstas klases karatē skolotājs bija izglītots. Viņam bija jāpārzina medicīna, akupunktūra, lai skolniekam izārstētu sparinga laikā gūto traumu. Jābūt labam dzejniekam, filosofam, jāmāk kaligrāfija. Cīņas meistari bija labi ārsti un psiholoģi. Karatē ir ar daudz ko saistīts un to nevar nodalīt atsevišķi (5.att.). Jo tālāk ej, jo vairāk redzi. | ||||||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||||||
| ||||||||||||||
