VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par izstādi "Strande" Jūrmalā [04.04.2014. 22:31] Aigars Ravda, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa students 08.03.–05.03.2014. Jūrmalas Mākslinieku nams | ||||||||||
| Kas virza mākslinieku gan radīt, gan rādīt? Laikam jau vēlme dalīties redzētajā un pārdzīvotajā. Jūrmalas Mākslinieku namā Bulduros Muižas ielā 6 skatāma "brīvbildētājas” Antas Rugātes un tēlnieka Viktora Vaņukova izstāde "Strande". Tēlnieks un fotogrāfe ir "sadevušies rokās” viena kopīga darba veikumam. Tehniski perfekti, mākslinieciski tieši, dinamiski, sentimentāli, romantiski, tête-à-tête ar skatītāju. Autore izstādi ir veltījusi Latgales dzejniecei un savai novadniecei - Broņislavai Martuževai, kas pirms 90 gadiem "Likteņa lemtajā zemē pie jūras atnāca”, bet aiziedama atstāja mums savus pantus: "Pietiks no saujas man tavas / Veldzes, gaismas un sāls [..]”(1) Viņa daudz dzejoļus ir veltījusi jūrai, bet dzīvē tā sanācis, ka pie tās viņa patiesībā nekad nav bijusi un nav pat to redzējusi. | ||||||||||
 1.att. | ||||||||||
| Izstāde ietver sevī instalācijas elementus. Atverot Mākslinieku nama durvis skatītāju apņem jūras šalkoņas skaņas, kas ritmiski pulsē gaisā, atgādinot viļņu skriešanos pret krastu - strandi. Gaisā virmo ar ventilatoru radīts, gluži vai īsts jūras vējš, kas pluinī zāles kaktā sakrautos priežu bluķos iespraustās smilgas (1.att.) un kustina fotogrāfijas, kuras nav stingri, bet tikai vietām piestiprinātas pie sienas, it kā izkārtas žāvēties. | ||||||||||
 2.att. | ||||||||||
| Pie ieejas uz postamenta apmeklētājus sagaida akmens zivs ar tukšu vidu, kuras mute var iemest kādu monētu. Blakus lasāms uzraksts ”Jūra neko par velti nedos” (2.att.), kas konceptuāli saistās ar domu, ka dzīvē nekas nav par velti... Blakus var paņemt Antas Rugātes vizītkarti (3.att.). Tā daudz pastāsta par mākslinieci. Uz sidrabaina, saules apspīdētas jūras fona rakstīts – "mg. jur. un brīv bildētāja”. Iespējams, ka fotogrāfe ir atstājusi no saviem daudzajiem amatiem - žurnāliste, televīzijas diktore, politiķe, juriste - tikai tos, kurus pati visaugstāk vērtē. Viens no tiem ir „brīv bildētāja”. Šis tituls vedina domāt, ka autore nav profesionāla fotogrāfe un visdrīzāk apguvusi iemaņas pašmācības ceļā, darbus rada savam priekam, brīvā savu domu un izjūtu lidojumā. Lai kā arī būtu, bet pirmās fotogrāfijas ir tapušas jau tālajā 1967.gadā. Turpmākajos gados ir krāta un slīpēta mākslinieciskā pieredze. | ||||||||||
| ||||||||||
| Lūkojoties izveidotajā fotostāstā par jūru, priecē fakts, ka darbos nav redzama profesionāļa ar fotošopa pielietojumu pārspīlēti „uzpucētā” pareizība. Daudz tukšības bieži parādās spožā modernā tehniskā ekvilibristikā. Bet domātājs savu mākslinieka garu var izteikt redzot vienkāršu oli guļam pludmales ūdenī (4.att.), vai notverot saules atspīdumu ūdenī un atnesot to līdz mums (5.att.). Izšķiroša ir spēja saskatīt. Acs ar kuru mēs redzam jūru ir tā pati, ar kuru jūra redz mūs. Fotogrāfijas pārsteidz ar jūtu dzidrumu, smalku lirismu. Darbi ir vienkārši, sirsnīgi, atklāti. Fotoformas kultūra atklājas caur individuālu redzējuma leņķi un faktu uztveri. Priekšmeti tiek sakārtoti apzinātā veidolā, tiek meklēti savdabīgi rakursi, perspektīva, spēle ar augstu vai zemu horizontu. Tiek konstruēti arī mākslinieciski konceptuāli foto izmantojot vecu, apbružātu čemodānu, kas ļauj aizdomāties par autores mākslinieciskiem meklējumiem (6.att.). | ||||||||||
 6.att. | ||||||||||
| Fotogrāfijās pārsvarā ir redzams jūras mirkļa tvērums. Tā var būt apcerīgi romantiski mierīga (7.att.), ekspresīvi trauksmaini mutuļojoša, vētraini draudīgi bangojoša kā indiešu dieviete Kali, kura gan rada, gan iznīcina. Grūti jūras pludmali vasarā iedomāties bez bērniem (8.att.). Redzot viņu fotogrāfijas, liekas, ka izstāžu zālē dzirdami jautri, bezbēdīgi smiekli un čalas. | ||||||||||
| ||||||||||
| Viktors Vaņukovs izstādē ņēmis dalību ar akmenī veidotu jūras iemītnieku klāstu. Zivis ir gan lielas, gan mazas. Daži no darbiem piesaista uzmanību ar kombinētām virsmām - akadēmiski gludi nopulēto un rodēniski neapstrādāto (9.att.). Citos darbos akmens dabīgais raksts caur gludo virsmu lieliski pasvītro dzīļu iemītnieču individualitāti. (10.att.). Priecē un fascinē redzētā rūpība, ar kādu mākslinieki ir strādājuši pie savu darbu noformēšanas. Pie katra darba pielikts kartona gabaliņš ar dzejoli, aforismu vai sakāmvārdu. Pie dažiem uzrakstiem ir piestiprināts dzintara gabaliņš, kas nes saules staru pilnu sveicienu no miljoniem gadu vecas strandes, kuras kāpās auga priedes un raudāja savu sveķu asaru. Tas ir sīkums, kas visnotaļ aizkustinoši uzrunā. Daži nosaukumi ir apmeklētāju roku rakstīti, jo ar šādu ieceri zem fotogrāfijām tika atstāti tukši kartoni, aicinot skatītājus ņemt dalību nosaukumu veidošanā. (1) www.jurmalasnedela.lv/stranesana-bulduru-makslinieku-nama | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
