 Kurmja ala lielpilsētā
Vilnis Vējš, mākslinieks
Ilzes Orinskas darbu katalogs "Naturalia" (Luzern: Poschiavo, 2009.)
|
| | | Šķirstot Ilzes Orinskas katalogu Naturalia, pirmais attēls ieinteresē: tajā attēlots tumšs caurums brūnganā virsmā (izrādās, tā esot kurmja ala). Nākamie četri interesi kāpina līdz vieglam apjukumam: ar ko, sasodīts, ir darīšana, - pēc divām vabolēm, pienenes un vijolītes seko putniņu "parādes portreti". Vai šī būtu kāda dabasmācības grāmata maziem bērniem? Tad, pāršķirot lapu, nāk pārsteigums - pa visu atvērumu saulrieta debesis ar dinamiskām sārtu un bālu mākoņu driskām: te nu ir dabas mācība, varena un skaista! Tajā ir kaut kas no panteisma, ezoterikas un klasiskās mākslas nopietnības. Grāmatas kārtojumā debesu ainavas vairākkārt nomaina kaķīša, vāverītes un vēl dažādu floras un faunas pārstāvju attēlus. Līdz, sākot ar trīsdesmito lappusi, vizuālā rinda krasi mainās - vairāki atvērumi aizpildīti ar nelielām melnbaltām fotogrāfijām, kurās autore dalās savu personisko mirkļu šķietami nekārtīgajā plūdumā: kapu krusti mijas ar vēršu cīņām Spānijā, bišu drava ar dinozauru skeletiem muzejā. Laika ritējuma efektu pastiprina tehniskais izpildījums: izmantotas vecas, no tēva krājumiem saglabājušās fotofilmas. Pēc šīm pasāžām seko vairāku jēlas gaļas gabalu, mazliet iepuvušu augļu un bojātu lapu pedantiski bezkaislīgāki gleznojumi. Grāmatu noslēdz "platformāta" darbs, kas izmantots arī uz vāka: "Mans akvārijs". Tajā dažnedažādi ūdensaugi sakārtoti "kulturālā" kompozīcijā. |
| |  Ilze Orinska. Naturalia: [Katalogs]. Luzern / Poschiavo: Edizioni Periferia, 2009. 56lpp.:il. |
| | | Grāmatiņas poligrāfiskais izpildījums ir perfekts (izdevniecība Edizioni Periferia, Šveice) un iekārtojuma režija - nevainojama (dizainers - Stefans Fīdlers). Nekas te nav iekļuvis sentimentālas patikas dēļ, viss ir konceptuāli pamatots un izsvērts. Darbu atlase rāda, kā Ilze Orinska veido savu nišu mākslas pasaulē ar racionālu mērķtiecību, izmantojot visus savus unikālos ieročus: gan Rietumu skatījumā "eksotisko" izcelsmi no Latgales, gan studijas Rīgas un vēlāk Brēmenes Mākslas akadēmijā, tur iegūtās atšķirīgās prasmes papildinot vienu ar otru, gan nu jau daudzgadīgo brīvmākslinieces dzīvi Berlīnē. Šis komplekts viņai nodrošina piekļuvi realitātei, kas citiem Rietumu metropoļu māksliniekiem jau ir slēgta. Tajā putni, kukaiņi un mākslīgas gaismas neiekrāsotas debesis ir norma, nevis izņēmums. Tomēr grāmatu tīkamu dara vēl kāda Orinskas mākslas īpatnība: tiekšanās dažādās pieredzes apvienot harmoniskā veselumā, nevis dramatiski pretstatīt. Tādā izpildījumā daudz dzirdētās teorijas par kultūrām, kas cita citu bagātina, vieš optimismu par to izredzēm. |
| | | Atgriezties | |
|
