VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Kāpēc ne līdz galam? [19.04.2013. 06:41] Guna Zandere, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente Izstāde "NElīdzGALAM" 9.03.–9.04.2013. Galerija "Pegazs" | ||||||||||
| No 9.marta līdz 9.aprīlim mākslas galerijā „Pegazs” bija apskatāma izstāde „NElīdzGALAM”. To veidoja divu mākslinieču radošie veikumi – Ievas Liepiņas krāsainās eļļas gleznas un Ilonas Soļaņikas veidotās trauslā porcelāna formas. Izstādes pieteikumā(1) cita starpā minēts, ka tuvojoties pavasarim, mākslinieces vēlas piedāvāt apmeklētājam „[..] ieslīgt jūtīgu, trauslu ziedformu pasaulē”. Un jāteic, ka autorēm šīs ziedu un pavasara sajūtas ir izdevies uzburt! Nelielā izstādes telpa ir gaiša, jo caur logu bagātīgi plūst saules gaisma. Košās gleznas uz baltajām sienām izceļas kā krāšņas puķes, savukārt, gandrīz caurspīdīgā, baltā porcelāna dekoratīvie objekti atgādina dāliju ziedu formas. Tā kā telpa ir maza, tad darbi izvietoti pie sienām pa perimetru – tas dod iespēju apmeklētājam stāvēt vidū un, griežoties ap savu asi, novērtēt izstādes koptēlu. Gleznās dominē violeti, zili, rozā un sarkani krāstoņi, kā arī pelēkās krāsas dažādas nianses. Gaiši pelēkā grīda un tumši pelēkie aizkari tīri nejauši it kā turpina un apvieno krāsu saspēli, kas vērojama gleznās. Porcelāna darbi izvietoti uz baltiem kartona podestiem gleznu priekšā; lai baltie objekti nesaplūstu ar postamentiem, tos nošķir sarkana vai zila kartona lapas. Šis vienkāršais, bet meistarīgi lietotais elements izveido viegli uztveramu saikni starp gleznām un keramiku. Atsevišķie mākslas darbi sabalsojas savā starpā, kopā veidojot vēl vienu mākslas darbu. Darbi neliek vilties arī aplūkojot tos katru atsevišķi. Īpaši piesaista vairākas gleznas, kurās attēloti ziedu vai lapu motīvi, starp kuriem jaušama sievietes figūra. Piemēram, uz sudrabpelēka fona uzziedējušas sulīgi sarkanas magones, un tām cauri vietām nomanāmas plastiskas sievietes auguma līnijas. Šis darbs izteiksmīgi runā par skaisto, sievišķīgo un juteklisko. Darbiem nav pievienoti nosaukumi, tādējādi apmeklētāja iztēlei un interpretācijām ir atstāta brīva vaļa. Gleznu priekšā novietotās porcelāna formas veidotas no it kā maziem konusiem un atgādina prāvas ziedu galvas. Iztādes aprakstā norādīts, ka objekti gatavoti no smalkā Herend porcelāna, kurš tapis Starptautiskā keramikas rezidencē, Ungārijā. Uz to, ka šis porcelāns ir īpaši smalks un trausls, norāda ne vien tas, kā tam cauri spīd gaisma, bet arī viena mākslas darba mala, kura šķiet mazliet apskādēta kādā neveiksmīgākā pārvietošanas reizē. Pēc izstādes apmeklējuma vienīgais, kas mulsina ir tās nosaukums „NElīdzGALAM”. Rakstiskajā pieteikumā mākslinieces skaidro koncepciju: „[..] apstāties pusprocesā, ar ko tiek apliecināts rezultāts skatītājam, bet jautājums – vai māksliniekam arī? Vēlamies ļaut ieskatīties mākslinieka radošajā puspabeigtībā un pārdomās par to, kas tad ir rezultāts – kurā momentā tas veidojas un vai šis galarezultāta noskaņojums veidojas vienlaicīgi māksliniekam ar skatītāju?” Pārliecinoši iekārtotā izstāde manī pavisam noteikti atstāja vienota un pabeigta(!) veseluma iespaidu! Tas, laikam, sniedz atbildi uz koncepcijā pausto, daļēji retorisko jautājumu par to, vai „galarezultāta noskaņojums veidojas vienlaicīgi māksliniekam ar skatītāju?” Tā kā izstādes koncepcijai pirms došanās uz galeriju tikai ātri pārskrēju ar acīm, tad izstādes apmeklējuma beigās vairs nebiju droša, vai tikai neesmu sajaukusi aprakstus. Domāju, ka šādi mulsināt skatītāju nav īsti godīgi. Lieliskajam izstādes koptēlam būtu pilnīgi pieticis ar izstādes pieteikuma pirmo daļu, kurā skatītājs caur „[..]vasaras nostaļģijas elementiem” tiek ieaicināts trauslu ziedformu pasaulē. Jo, lai gan dabā pavasaris kavējas, šīs izstādes telpā tas noteikti bija jūtams! (1) lma.lv/?parent=2735 | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
