VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Pirmais ARTVILNIUS: iespaidi un secinājumi Marita Batņa, kultūras teorētiķe 08.07.-12.07.2009. Viļņa | |
|
ARTVILNIUS'09 tika atklāts 7. jūlijā un norisinājās no 8. līdz 12. jūlijam - tādējādi Baltijas valstīs sevi pieteicis jauns starptautisks mākslas gadatirgus. Projektu organizēja Lietuvas Mākslas galeristu asociācija. Tās prezidente Diana Stomiene sarunā ar "Studiju" pauda gandarījumu, liekot apjaust, ka enerģijas deva, kas ieguldīta procesā, kurš risinājies mainīgā ekonomiskā gaisotnē, ir cieņas vērta. Gadatirgus īstenots ar 1,21 miljonu litu (350 440 eiro) lielu valsts finansiālo atbalstu. Pateicoties Litexpo, notikums ieguva teicamu mājvietu izstāžu kompleksā. Galeriju sastāvs - teju 100 dalībnieces ar viskuplāko Lietuvas, Latvijas un Vācijas pārstāvniecību - ir Viļņas Mākslas akadēmijas profesores kritiķes un kuratores Dr. Ramintas Jurenaites veikums. Gadatirgus kapacitāti noteica māksla, sākot ar 20. gs. 60. gadiem, un cenu līmenis līdz 10 tūkstošiem eiro. "Studijai" kuratore apliecināja, ka gadatirgus konceptuālā ievirze vērsta uz mijiedarbi starp galerijām ar dažādu ģeogrāfisko izcelsmi gan Eiropas, gan pasaules mērogā, akcentējot vienādus nosacījumus un lielajiem gadatirgiem alternatīvas iespējas. Patiesi, tirgus diktētās un finansiālās barjeras Eiropas nozīmīgākajos gadatirgos nosaka reģionālo gadatirgu pievilcību, jo tie funkcionē arī starptautiski. Būtiski, ka ARTVILNIUS sola iespējas Baltijas un plašāka reģiona mākslas tirgus apzināšanai, attīstībai, visbeidzot - mākslas pārdošanai, iekļaujoties starptautiskā izplatīšanas tīklā. | |
 ARTVILNIUS'09 izstāžu komplekss Litexpo. Foto: Marita Batņa | |
| Galerijas izvietojās trijās hallēs, un katrā bija jūtama sava rakstura līnija. 4. un 5. hallē tā veidojās ap plašu piedāvājumu glezniecības tehnikās, neiztrūkstot fotogrāfijai, skulptūrai un video; 3. hallē uzsvars tika likts uz konceptuāli veidotām jaunākās laikmetīgās mākslas prezentācijām dažādos medijos. Te bija saskatāms impulss vietējam tirgum virzīties uz līdzsvarotu attīstību, ņemot vērā, ka spēcīgāk nekā zemēs, kur pastāv mākslas pieprasījuma tradīcijas, izpaužas plaisa starp tradicionālo un jauno mediju darbības jomām. Kvalitāte nelika vilties un tika novērtēta ar nozīmīgu mākslas personību klātbūtni.
Gadatirgus reģionālās nozīmības potenciālu atspoguļoja aptaujāto galeristu komentāri. Godot Galeria (Budapešta) direktoru Kozāku Gāboru (Kozák Gábor) Viļņa saistījusi kā jauna tirgus vide. Rietumos laikmetīgā māksla esot "modē", bet pašmāju tirgus neesot attīstīts. Interesi iekļauties galeriju lokā, kāds izveidojies Viļņā, apliecināja Bulart (Varna) kuratore Dora Dončeva (Dora Doncheva), kas strādā starptautiski ar savu pārliecību, jo mājās laikmetīgā māksla pieprasījumu nebauda. Pēc D137 (Sanktpēterburga) īpašnieces Olgas Osterbergas domām, Viļņā ieraudzīta interesanta reģionālā mākslas tirgus aina un notikums ir "laba ideja". Kādi secinājumi izdarāmi par nosacījumiem, kas skars ARTVILNIUS attīstību? Liels panākums bija 17 tūkstošu lielā apmeklētāju plūsma, ko galvenokārt veidoja vietējā auditorija. Franču galerists Žeroms Nivē-Karzons (Jerome Nivet-Carzon) atzina, ka interese liecina par potenciālu, un lēsa, ka pēc četriem gadiem radīsies pircēji. Pēc organizatoru ziņām, pārdoti vairāk nekā 50 darbi. Atbilstoši prognozētajam rezultāti nepārsteidz, taču pāris aptaujāto rietumvalstu galeristu domīgums, meklējot turpmāko motivāciju, signalizē vajadzību pēc ietekmīgas reklāmas un informācijas kampaņas starptautiskā tirgū, lai cīnītos par ārvalstu pircējiem. Papildu līdzekļu nepieciešamība izvirza jautājumu: cik ātri valsts iniciatīvai, ieguldot mākslas tirgus attīstībā, atsauksies privātais sektors? Cits starptautiskā tirgus spiediens, kas uzliek ierobežojumus ARTVILNIUS koncepcijai, saistāms ar kvalitāti. Aptaujājot Rietumu galeristus, "Studija" saskārās ar atziņu par nevienmērīgu kvalitātes līmeni, tomēr grūti iebilst pret Lietuvas asociācijas dalībnieču tiesībām piedalīties. | |
 ARTVILNIUS'09 atklāšana. No labās: Viļņas vicemērs Ģintauts Babravičs, ARTVILNIUS'09 projekta direktore Diana Stomiene, kuratore Raminta Jurenaite un koordinatore Inga Urbonavičūte. Foto: Marita Batņa | |
|
ARTVILNIUS turpmākās pozīcijas, no vienas puses, iespaidos starptautiskā tirgus apstākļi, no otras - lēmumi un rīcība gadatirgus tēla veidošanas gaitā. Viens no vēlamiem uzsvariem ir kvalitātes līmenis, izmantojot pašreiz pastāvošo atbrīvošanu no dalībmaksas kā mārketinga līdzekli kvalitatīvas mākslas piesaistei. Katrā ziņā jāuzticas kuratores pārliecinātībai par izaugsmi, kam pamatojumu sniedz sekmīgs pirmais atspēriens un motivējošs starptautisko ekspertu viedoklis. To, ka šoreiz nebija pārstāvētas visas Baltijas galerijas, kas strādā ar eksporta kvalitātes laikmetīgo mākslu (piemēram, iztrūka Tulips & Roses, par nepiedalīšanos paziņoja "Rīgas galerija", bet Igauniju pārstāvēja tik viena galerija - Artdepoo), nevar interpretēt saistībā ar gadatirgus paredzamo statusu un dzīvotspēju, pat ja tieši tas bija atturības iemesls. Pirmoreiz it visi iesaistītie ir izmēģinātāju lomā. Kuratore atzīmēja gandarījumu par "draudzīgo gaisotni". Tas ir labs atalgojums. Tiekoties ar latviešu galeristiem Rīgā, komplimenti par viesmīlību un iestrādes lika secināt, ka Viļņai ir lielas priekšrocības un "pārvilkt" gadatirgu pie sevis nav racionāli. Jācer, ka Lietuvas valsts piešķirs līdzekļus nākamajam gadatirgum. Vai tik vērienīgas tradīcijas nostiprināšanā kaimiņu spēki varētu būt apvienoti? Aktualizējot Latvijas galeriju asociācijas nepieciešamību, galeristi liecināja, ka sadarbībā viņi ir ieinteresēti. Izvērsta partnerība, kuras rezultāts ir gadatirgus "vienā paketē" ar mākslas notikumiem, šķiet pierasta prasība gadatirgiem, kas saistīti ar konkrētu vietu. Nozīmīgi, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas programma, kas papildināja pirmo gadatirgu, atstāja paliekošu bagātību - jauno Nacionālo mākslas galeriju. Spēcīgu efektu ARTVILNIUS labā dotu Viļņā iecerētais Gugenheima-Ermitāžas muzejs. Arī Rīgai varētu būt papildinoša loma, uzņemot mākslas baudītājus. | |
 Skats uz 3.halli. Pa labi - galerijas Podzemka (Minska, Baltkrievija) stends. Foto: ARTVILNIUS'09 | |
|
Skats no Latvijas Pēc notikuma "Studija" rosināja latviešu galeristus uz viedokļu apmaiņu. Tikšanās noritēja Rīgā, galerijā "Māksla XO", un nobeigumā galeristi tika aicināti formulēt motivējošos aspektus un ieteikumus ARTVILNIUS izaugsmei. Norberts Sarmulis, klasiskās mākslas galerijas "Antonija" īpašnieks: Pirmais starptautiskais mākslas gadatirgus ARTVILNIUS ir līdz šim nozīmīgākais šāda veida pasākums Baltijas valstīs, un kā tāds tas būtu varējis izraisīt starptautiski ietekmīgu mākslas tirgus dalībnieku interesi par Baltijas mākslu. Tādēļ kā galerija bijām ieinteresēti piedalīties, lai veicinātu mūsu pārstāvēto mākslinieku pazīstamību un iekļaušanos starptautiskajā mākslas apritē. Tomēr, kā varēja konstatēt Viļņā - salīdzinājumā ar apmeklētāju, interesentu un kuratoru daļu no ārzemēm -, 97% apmeklētāju bija no Lietuvas. Kaut arī iepriekš tika izvietota reklāma starptautiskos mākslas izdevumos un internetā, tā nepiesaistīja plašu interesentu loku. Baltijas un citu dalībnieku izstādītie darbi nespēja iegūt starptautisku uzmanību. Visas pasaules uzmanība bija pievērsta Maikla Džeksona pāragrajai nāvei, atstājot ARTVILNIUS bez jebkādas starptautisko mediju uzmanības. Manuprāt, pasākums būtu jāorganizē sadarbībā ar kādu organizāciju vai kuratoru, kam ir atbilstoša pieredze. Piemēram, varētu uzaicināt Semjuelu Kelleru (bijušais Art Basel / Art Basel Miami Beach direktors - M. B.). Ilze Kuišele, mākslas galerijas "Tifāna" īpašniece: Galerijas dalība ARTVILNIUS'09 izvērtās nopietnas ekspozīcijas izveidē ar moto "gara gaisma civilizācijas laikmetā", prezentējot Aijas Zariņas un Kārļa Vītola darbus. Mans ieteikums turpmākai līdzekļu piesaistei un ARTVILNIUS kā perspektīva gadatirgus izaugsmei Baltijas valstu ģeogrāfiskajās robežās ir tā "iekodēšana" ar savdabīgu, augstvērtīgu, mentāli un mākslinieciski pazīstamu produktu; ar šādu nākotnes formātu tas atšķirsies pasaules daudzo mākslas gadatirgu vidū pievienotās vērtības ziņā. Ivonna Veiherte, Ivonnas Veihertes mākslas galerijas īpašniece: Vispirms jānovērtē kaimiņu pienesums, izvirzot šādu ideju un uzrunājot dažāda tipa galerijas. Ar pateicību uzskatu, ka piedalīšanās bija mūsu pienākums. Tas ir pats par sevi saprotams, ka Baltijas valstīm jāturas kopā, kā Baltija mēs vairāk iegūtu starptautiskā līmenī. Protams, gadatirgus ir pelnošs organisms un pasaulē gadatirgi darbojas tā, lai pircējam tiktu dotas garantijas, - uz to var paļauties, jo nauda velti iztērēta netiks. Līdz ar to jāpieņem, ka "tas, kurš maksā, pasūta mūziku". ARTVILNIUS izaugsme ir laika jautājums, pirmā reize bija sekmīga. Zane Reķe, "Galerijas 21" pārstāve: Ir vērtīgi uzkrāt pieredzi. Esam ieguvēji, jo ar tik lielu ekspozīcijas laukumu starptautisko gadatirgu apritē tik ātri ieiet nevarētu. Priecājos par Latvijas galeriju kopējo sniegumu, īpaši spēcīgi prezentējot glezniecību. Domāju, ka nākotnē piedāvāsim arī dažādus jaunos medijus. Prieks bija par ARTVILNIUS'09 izvēlēto labāko jauno mākslinieci - lietuvieti Agni Jonkuti, kuru bijām atklājuši, veidojot lietuviešu jauno mākslinieku izstādi "Galerijā 21" šīgada pavasarī. Agnei Jonkutei plānota izstāde mūsu galerijā 2010. gada pavasarī. Mēs strādājam ar visu trīs Baltijas valstu māksliniekiem, un arī starptautiskā tirgus kontekstā Baltijas mākslu vieglāk izcelt nekā atsevišķi no katras valsts. ARTVILNIUS priekšā ir dažādu mērķu iespējas. Pašlaik notiek "apkārtnes apgūšana", turpmāko mērķu un darbības principu izkristalizēšana. Jāatrod sava specifika, sava īpašā pievilcība daudzo gadatirgu vidū, tad ARTVILNIUS ir iespējas nākotnē kļūt par pazīstamu notikumu starptautiskā mākslas vidē. Ilze Žeivate, galerijas "Māksla XO" īpašniece: ARTVILNIUS'09 varējām visplašāk sevi parādīt Eiropas mākslas ekspertiem un kuratoriem, kuri tika uzaicināti. Bija svarīgi pārstāvēt savus labākos autorus (pirms tos visus nav pārvilinājušas ārzemju galerijas) un ieraudzīt viņu darbus kontekstā ar rietumvalstu mūsdienu mākslas paraugiem - labākiem un sliktākiem. Vērtīgi bija uzaicināt mākslas kolekcionārus no Latvijas: redzēt savas kolekcijas kontekstā, kā arī to attīstības iespējas. Rezultātā - Latvijas galerijas sevi pieteica kā starptautisko mākslas gadatirgu dalībniekus. Mūsu piedāvātais produkts - mūsdienu glezniecība, zīmējums, tēlniecība - ir ļoti labs, tas radīja interesi un pat pārsteidza. Jau ar pirmo reizi latiņa no kuratoru puses tika pacelta augstu (kaut brīžiem likās pārlieku nomācošs salonmākslas raibums). Lai arī nākamgad varētu gaidīt spēcīgas galerijas no Vācijas, Francijas, Somijas, Portugāles, Krievijas, Ukrainas u. c. valstīm, jābūt augstākiem atlases kritērijiem. Jādomā par publicitāti starptautiski nozīmīgos mākslas izdevumos, kā ieinteresēt nopietnus mākslas kolekcionārus un daudzveidīgos mākslas fondus, kas pasaulē ir vieni no lielākajiem mūsdienu mākslas kolekciju veidotājiem. Toms Zvirbulis, galerijas "Birkenfelds" īpašnieks: Piedalīties šķita interesanti, jo tādas pieredzes galerijai nebija. Skatuviskais aspekts ir daļa no tā visa, taču jāatzīst, ka darbs ar cilvēkiem bija intensīvs. Vēl iegādājos to, ko zināju, ka citur nedabūšu: tā ir vieta, kur pirkt mākslu! Izveidojās kontakti ar māksliniekiem un galeristiem, taču būtu gribējies arī ieinteresētu cilvēku vizītkartes. Domāju, ka ARTVILNIUS rīkošanā jāiesaistās arī cilvēkiem no biznesa vides, uzsverot mārketinga darbību, jo tas ir mākslas tirgus, kur dota iespēja redzēt, ko piedāvā Baltijas reģions, Krievija, Austrumeiropa, citas Eiropas valstis. Ja šī puse strādā, tad var teikt, ka izaugsmei ir nozīme, un noteikumus diktēs cilvēks, kas būs ieradies. Anna Sausverde-Ellger, galerijas Art Promotion02 (Vācija) īpašniece. Mani ļoti saistīja iespēja piedalīties šādā galeriju kontekstā. Izmantoju to, lai parādītu mūsu glezniecības skolas dialogu ar vācu māksliniekiem, kas lieto inovatīvas izteiksmes formas. Guvu apjautu par reģiona tirgus iespējām Eiropas mākslas tirgus kontekstā. Taču šādam gadatirgum sevi jāatpelna, tādēļ, domājot pragmatiski, atduramies pirktspējā, kuras vietējā līmenī vēl nav. ARTVILNIUS ir potenciāls kļūt par vienu no Eiropas mākslas gadatirgiem. Taču tam jābūt pievilcīgam Rietumeiropas pircējiem: gan tiem, kas vērš uzmanību uz vārdiem, gan tiem, kas tērē emocionāli. Pilnvērtīgas Rietumeiropas mākslas ainas radīšanai ir būtiski atgādināt 20. gs. pirmās puses notikumus: šis reģions ir viens segments. Jāatrod niša, bet tālāk - jādod iespēja uzaicinātajām galerijām realizēt savas intereses. Daudz būs atkarīgs no organizatoru spējām aptvert un īstenot šādu ilgtermiņa stratēģiju. | |
| Atgriezties | |
