VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Neatkarīgas pārdomas par izstādi "Jā/NeATKARĪBA" [03.12.2012. 16:22] Antra Priede, mākslas zinātniece Nebūtu melots, ja apgalvotu, ka daļai latviešu novembra mēnesis asociējas ar tumsu un mūsu tautai nozīmīgiem svētkiem – Lāčplēša dienas atzīmēšanu un Latvijas neatkarības dienas svinēšanu. To pat varētu nosaukt par patriotu mēnesi. Ar šādu noskaņu un nelielām aizdomām devos uz izstādi "Jā/NeATKARĪBA", kas Jūrmalā sadalīta 3 dažādās ekspozīcijās, proti, Mākslinieku namā, Pilsētas domes vestibilā un Kauguru kultūras namā. Jau nosaukumā samanāmās pretrunas ļāva raisīties domām. | |
 Ivars Miķelsons. Latviešu ganiņa komplektiņš | |
| Sākšu ar aizdomām. Kompromitējošais nosaukums lika būt piesardzīgai, pieļaujot, ka izstādes apmeklētāju sagaida patosa piesātināti darbi, individuālam darbam pazūdot viengabalainā masā. Nekā tāda. Pie piesardzības vēl liek pakavēties arī aizdomas, ka kāds darbs varētu apšaubīt kādu valstisku neatkarību, bet, protams, neko tādu nenākas ieraudzīt. Kopumā es šo trīs ekspozīciju izstādi nosauktu par Jūrmalas mākslinieku aktuālo glezniecības skati, ko patīkami atsvaidzina atšķirīgā ekspozīcija Mākslinieku namā Bulduros. Pakavējoties pie ievada, jāuzteic izstādes organizētāji, ka uzdrīkstējās veikt tik lielu darbu atlasi un atstāt lielāko daļu darbu, neuztraucoties, ka tos nevarēs izstādīt vienkopus, tādejādi, nepadarot kopējo apskati par pārbāztu glezniecības skati ar atsevišķiem izņēmumiem. | |
| |
| Kā jau konkursa izstādēs, visi darbi nav novērtējami ar pirmklasīgu atzinības zīmi, tāpēc ir pilnīgi saprotams, ka šādi notikumi izsauc gan pozitīvu, gan noliedzošu rezonansi lokālajā mākslas telpā. Savukārt šo pretrunīgo aktivitāti gribētos atzīmēt kā veselīgu dialoga sākuma veidošanos, kas nodrošinātu aktīvu un jaunu ideju ģenerējošu mākslas notikumu attīstību, kamdēļ gribētos īpaši atzīmēt Agneses Bules iniciatīvu šāda projekta veidošanā. Kā ļoti patīkams notikums jāatzīmē izstādes darbu apbalvošana ar naudas prēmijām, kas Latvijas tagadējo izstāžu hronikā ir liels retums. Un nav apskaužams žūrijas (Aiga Dzalbe – mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente, Dagmāra Beitnere – Dr. sc. soc. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Ieva Lejasmeijere – mākslas zinātniece un Gļebs Panteļējevs – tēlnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors) darbs, kurai starp 116 darbiem nācās izraudzīties trīs labākos, attiecīgi – 1. vieta un balva 500 LVL tika piešķirta Edgaram Ošam par darbu "Latvijas briljanti”, 2. vieta un balva 400 LVL Valdim Opmanim par darbu "Sveiciens Latvijas Dzimšanas dienā” un 3. vieta un balva 300 LVL apmērā tika piešķirta Līgai Spundei par darbu "Aiziet, atnāk atpakaļ”. Jāpiebilst, ka izstādes lakā apmeklētāji aicināti nobalsot par savu favorītu, kurš arī saņems naudas prēmiju pēc lielākā balsu skaita, kā arī kāds no balsotājiem tiks pie pārsteiguma balvas. | |
 Autors: Antons Voprosovs | |
| Pievēršoties pašām izstādēm, ir iespējams darbus sadalīt skaidri nolasāmās tematiskajās grupās. Nesagādājot negaidītu pārsteigumu, liela daļu darbu saturiski atbilda atslēgas vārdiem – latvietība, tās vērtības un būtība. Darbu formālajos aspektos pieturoties arī pie patumšas krāsu paletes, variējot starp vispusīgām abstrakcijas pakāpēm. Attiecīgi uz kopējā fona izcēlās tie darbi, kas nebija veidoti glezniecības tehnikās, bet iedalāmi grafikas medija ietvaros, kas kā patīkams pārsteigums bija skatāms Jāņa Murovska studentu darbos, īpaši izceļot gan trešās prēmijas ieguvējas Līgas Spundes darbu, gan Reiņa Semēvica ironiski nostalģisko darbu par 4. maija smaržu un Sindijas Mačtamas versija par jaunas valūtas ienākšanu Latvijas ekonomikas zonā. Kā atsevišķa vērtība šiem darbiem ir pašu studentu veidotie apraksti-koncepcijas, radot pārliecinošu iespaidu par tverto laiku, piemēram, kā tas lasāms Māras Drozdovas tekstā, kas šķiet izcelts no 90. gadu sākumā atmodas viļņa arhīviem. Atdodot savas simpātijas grafikas darbiem vēl jāizceļ Mārītes Klušas darbs Before un Lāsmas Pujātes laicīgā rupjmaizīte. Kā jau iepriekš tika minēts, dodoties uz izstādi, esošās aizdomas lēnām sāka izplēnēt, kuras pilnībā izgaisināja Antona Voprosova izstādītie darbi, kuri tematiski risināja neatkarības meklējuma jautājumus, gan valstiskā, gan personiskā aspektā. Pirmajā brīdī tos gribas salīdzināt ar kādu no naivās mākslas raksturlielumiem, taču tie atduras pie mākslinieka apzinātas kritiskās ievirzes tikai viņam raksturīgā veidā un formālajos aspektos, darbus veidojot elementārā paint formātā, kas patīkami atsvaidzina ne tikai šo izstāžu ietvaros, bet kopumā no pēdējā laikā redzētā. Vēl vēlētos izcelt arī Ivara Miķelsona tēlniecības darbus, kas tikai tuvākā skatu punktā atklāj savu materialitāti, vienlaicīgi spēlējoties ar vieglumu savās formās un izstāstot sociālkritisku stāstu, piemēram, par Aivaru Lembergu. Jāpiemin arī Aijas Bley reportāža no Uzvaras dienu svinībām, kas lieliski tika eksponēta sarkanos rāmīšos uz klavierēm, imitējot kāda dzīvokļa svarīgu kadru. | |
 Priekšplānā: Edgars Ošs. Latvijas briljanti | |
| Izstādi gribētos nosaukt par sarkanbaltu kaleidoskopu, kuru grozot ap savu asi veidojas pilnīgi jaunas stiklu gabaliņu kompozīcijas, kurās pazūd gan tumši sarkanais, gan baltā līnija. Un grozīšanas veids atkarīgs no atsevišķajiem stikla gabaliņiem un paša grozītāja. Izstāžu dalībnieki: Mākslinieku namā Olita Gulbe, Antons Voprosovs, Jānis Murovskis, Lāsma Pujāte, Zigmunds Šņore, Sabīne Vīksne, Valdis Opmanis, Olga Golubeva, Jānis Jēkabsons, Mārīte Kluša, Ieva Kaula, Līga Spunde, Līva Vilnīte, Voldemārs Krutins, Anna Vanaga, Māris Subačs, Ilda Sīlis, Sindija Mačtama, Ieva Strazdiņa, Reinis Semēvics, Aija Bley, Agnese Bule, Ivars Miķelsons, Edgars Ošs; Pilsētas Domes vestibilā: Evija Freidenfelde, Laine Kainaize, Imants Krepics, Baiba Māzere, Anitra Bērziņa, Zigmunds Šņore, Valentīns Daņiļenko, Dzintars Adienis, Lilija Jokste, Līga Jansone, Ingrīda Raudsepa, Jevgēnijs Pugins. Kauguru kultūras namā: Valdis Bušs, Inese Ziemele, Elita Pureniņa, Dailis Rožlapa, Rolands Beitners, Emīls Braunbergs, Ivans Pustoškins, Laima Akmentiņa, Anitra Bērziņa, Einārs Plūksna, Benno Tālivalds, Sandra Zagurila, Andrejs Ģērmanis, Olita Gulbe, Toms Roberts Lauva, Ingemārs Dzelme, Andris Adienis, Renāte Butručuka. | |
| Atgriezties | |
