VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Saruna ar mākslinieku Kristianu Brekti [08.06.2012. 00:09] LMA Mākslas zinātnes nodaļas studenta Jāņa Liepiņa saruna ar mākslinieku Kristianu Brekti. 2012. gada maijs | ||||||||||
 Kristians Brekte Publicitātes foto | ||||||||||
| Mākslinieks Kristians Brekte plašākai sabiedrībai ir vairāk pazīstams ar savu darbību mākslas jomās, kas vairāk saistītas ar glezniecību un tēlniecību, nedaudz paslēpjot aiz priekškara to savas mākslinieciskās darbības pusi, kas saistīta ar viņa darbošanos scenogrāfijas jomā, tamdēļ šajā intervijā piedāvāju iespēju ielūkoties mākslinieka radošās darbības sadaļā, kas saistīta ar scenogrāfijas jomu un mazliet sīkāk uzzināt viņa domas par atsevišķām niansēm, kas atspoguļo scenogrāfa profesijas specifiku, kā arī mākslinieka personīgās domas par scenogrāfijas jomas attīstību Latvijas teātru vidē un studijas iespējām Latvijas Mākslas akadēmijā. Jānis Liepiņš: Es vēlos uzdot pāris jautājumus, kas tiešā mērā liks atskatīties uz Jūsu mākslinieciskās attīstības sākumposmu jeb studiju uzsākšanu Latvijas Mākslas akadēmijā, jo līdzšinējās intervijas, kas pieejamas Latvijas mediju vidē, šādu informāciju neatspoguļo, tādējādi novirzot visu uzmanību uz Jūsu māksliniecisko darbību, kas vairāk saistīta ar glezniecību un citām mākslas jomām, mazāk pievēršot uzmanību faktam, ka Jūsu izglītība un ikdienas darbība ir tiešā mērā saistīta ar scenogrāfijas jomu. Vienā no Jūsu pēdējām intervijām mākslas portālam Arterritory minējāt, ka viena no studentu galvenajām problēmām ir pārliecības trūkums par izvēlēto studiju nozari, tamdēļ vēlējos uzzināt to motivāciju un kritēriju kopumu, kas Jums, uzsākot studijas LMA, lika izvēlēties scenogrāfijas nodaļu? Kristians Brekte: Pirms akadēmijas mācījos tēlniecības nodaļā RLMK (Rīgas Lietišķās mākslas koledža – red.) un glezniecība mani vienmēr ir saistījusi. Scenogrāfijas nodaļu izvēlējos, jo, manuprāt, tas apvieno šīs abas nozares. J. L.: Kā mainījušās Jūsu domas par studiju procesu nu jau esot scenogrāfijas nodaļas lektora pozīcijā? K. B.: Studiju process noteikti progresē, kā jau zināms, mūsu jaunie scenogrāfi gūst atzinību pasaulē. Ir superīgi strādāt ar cilvēkiem, kuri balsta šo nodaļu, gan esot studentam, gan lektoram. J. L.: Domāju, ka piekritīsiet, ka viena no svarīgākajām lietām, esot studentu pozīcijā, ir nepieciešamība, lai pasniedzēji spētu noturēt studentu interesi par mācību procesu visā studijām paredzētajā laika posmā, kas pēc savas būtības ir visai sarežģīts uzdevums, ņemot vērā, ka mūsdienu sabiedrībai ir tendence iegūt vēlamo pēc iespējas ātrākā laika posmā, tamdēļ vēlētos uzzināt, kāda ir Jūsu pieeja mācību procesam un kas ir tās galvenās lietas, kuras Jūs kā pasniedzējs vēlaties sniegt saviem studentiem, lai viņi kļūtu par izciliem savas nozares pārstāvjiem? K. B.: Tas, ko es ar sevis pasniegtajām lekcijām cenšos panākt, ir pārliecinātība par sevi un savām idejām un spējām, lai vai cik trakas tās būtu. Aicinu viņus būt drosmīgiem, brīvākiem, varbūt atļauties mazliet vairāk nekā norma, jo 1., 2. kurss ir tas laiks, kad ir svarīgi atrast sevi un, ja tu nepārbaudīsi savus limitus, tad neuzzināsi uz cik pārsteidzošām lietām esi spējīgs. J. L.: Atklājiet tos galvenos ieguvumus, kurus Jums personīgi ir devušas studijas LMA scenogrāfijas nodaļā, un kas ir tās lietas, kas Jums rada interesi darboties šajā jomā? K. B.: Nevajag liet ūdeni, bet darīt. Trīsdimensionālā māksla ir viena no manām aizraušanām vēl joprojām, mācības LMA ir devušas zināšanu bāzi manā profesijā un es ar labpatiku turpinu darboties šajā jomā. J. L.: Zīmīgs fakts ir tam, ka LMA scenogrāfijas nodaļas studenti regulāri piedalās Starptautiskajā Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennālē, saņemot augstas godalgas. Vēlējos zināt Jūsu domas, kur slēpjas šo panākumu atslēga un vai tas nozīmē, ka latviešu scenogrāfi ir spējīgi konkurēt Eiropas, vai pat pasaules līmenī? K. B.: Protams, ka ir! J. L.: Vēlētos mazliet sīkāk pieskarties scenogrāfa profesijas niansēm un Jūsu personīgajai darbībai šajā jomā. Sīkāk iepazīstoties ar Jūsu radošo darbību scenogrāfijas jomā, gribēju jautāt, kā veidojas Jūsu sadarbība ar teātriem, ņemot vērā, ka Jūs esat veidojis scenogrāfiju izrādēm vairākos teātros Latvijā, kā arī Eiropā? K. B.: Es vienkārši esmu foršs! J. L.: Izrādes veidošana ir komandas process, kurā piedalās izrādes režisors, aktieri un scenogrāfs. Kā notiek konkrētā scenogrāfa piesaiste attiecīgajai izrādei? K. B.: Tā ir režisora vīzija, viņš izvēlas to scenogrāfu, kurš, pēc viņa domām, būs visspējīgākais ideju izveidē un to realizācijā. J. L.: Cik lielā mērā izrādes režisoram ir teikšana attiecība uz skatuves scenogrāfiju un kā veidojās šo divu mākslu savstarpējā sintēze līdz saslēdzas vienotā veselumā? K. B.: Tas ir kopdarbs, manā pieredzē nav gadījies, ka režisors vēlas uzspiest savu, neatkarīgu ideju, tāpēc jau tiek izvēlēts atbilstošs scenogrāfs. J. L.: Varbūt Jūs varētu mazliet sīkāk izklāstīt, kā norisinās Jūs darbs pie scenogrāfijas veidošanas un ko sevī ietver šis process no nulles pozīcijas līdz gala rezultātam, kādu to ierauga skatītāji? K. B.: Pirmkārt, literārā materiāla studēšana, tad pārrunas ar režisoru, skiču izveide, maketa veidošana, maketa un skiču aizstāvēšana, tad attiecīgo rekvizītu un materiālu piemeklēšana, un tad jau skatuves būvēšana. J. L.: Nav noslēpums, ka Jums kā māksliniekam ir izveidojusies slava, kas sevī ietver zināmu provokatora lomu jeb izaicinošu pozīciju attiecībā pret sabiedrību. Vai fakts, ka Jūsu savā mākslā vēršat skatītāju uzmanību uz visai jūtīgām un plašai sabiedrībai neērtām tēmām, neierobežo Jūsu iespējas darboties scenogrāfijas jomā, jo sabiedrībā ir izveidojies priekšstats, ka visam, kur savu dalību ņem Kristians Brekte ir jābūt skandalozam un neviennozīmīgi uztveramam, bet šāda veida dramaturģija kā, piemēram, izrāde Dailes teātrī "Nekrofils" tiek samēra reti iestudētas? K. B.: Par to ne man spriest, par iestudējumu piedāvājumu daudzumu nesūdzos. J. L.: Kā Jūs kā scenogrāfs vērtējat scenogrāfijas jomas pašreizējo pozīciju un tās turpmāko attīstību Latvijas teātru vidē un iespēju jauniem scenogrāfiem, kas vēl tikai studē LMA, ienākšanu un sevis realizēšanu tajā? K. B.: Ar scenogrāfiju viss kārtībā, ir daudz veiksmīgu mākslinieku, kas inovatīvi un atjautīgi strādā šajā jomā. Ar jaunajiem arī tāpat, top čupiņa ļoti spējīgu, jau atzinību gūstošu scenogrāfu. J. L.: Kas tuvākā vai tālākā nākotnē paredzams mākslinieka Kristiana Brektes radošajā darbībā? K. B.: Jāseko Dailes teātra repertuāram, rudenī jābūt īpaši acīgiem. Bet mākslās, jūnijā dodos uz Art Vilnius, kā arī "Arsenālā" būs Sniedzes Kāles veidotā grupu izstāde "Negantnieki". | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
