VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Par Salvadora Dalī darbu izstādi "Dali: un Artista un Genio" Romā [02.06.2012. 10:10] 09.03.–01.07.2012. Vittoriano Complex, Roma LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||||||||||
 | ||||||||||||||||||
| Veronika Viļuma, LMA 3.kursa studente Izstādi "Salvadors Dalī – ģēnijs un mākslinieks" šobrīd var uzskatīt par vienu no centrālajiem, ja ne pašu svarīgāko, Romas mākslas dzīves notikumu. Par tādu to pašsaprotami padara jau visiem zināmā mākslinieka vārds vien, tā nozīmību izceļot ar pretenciozo izstādes nosaukumu. Šī retrospekcija demonstrē Dalī daudzpusību, esot gleznotājam, modelim, dizainerim vienlaikus, turklāt minētās ir tikai dažas no dižgara personības šķautnēm, ar ko ekspozīcija iepazīstina skatītāju. Klātienē iespējams novērtēt daudzkārt reproducētās gleznas – "Pašportrets ar grillētu bekonu" (1941), Angelus (1933), Demateralization Near the Nose of Nero (1947) u.c. Tajās virtuozi atklājas māksliniekam raksturīgie "izkusušie" priekšmeti, sirreālas kombinācijas, un tas viss nostrādāts ar pārsteidzošu rūpību. Tomēr ar lielāku interesi aplūkojamas citas Dalī radošās darbības liecības – "Dona Kihota" ilustrācijas, dažādas skices un piezīmes. To vidū uzjautrina "50 Secrets of Magic Craftmanship" (1948) – tabula, kurā Dalī ar punktiem novērtējis tādus vizuālās mākslas klasiķus, kā Velaskēzs, Rafaels, Manē, Engrs u.c., apskatot viņu veikumu no dažādiem aspektiem – kompozīcijas, krāsas, oriģinalitātes un… ģenialitātes. Citu starpā viņš ierindojis arī sevi, pēdējā kategorijā no 20 punktiem piešķirot sev 19. Vizuāli un saturiski nozīmīgas ir fotogrāfijas un videomateriāli, kas ļauj vismaz uz stundu aizraut ar Dalī kultu arī iepriekš nesasirgušu skatītāju. Frāzes “Dalī un Gala” vai “Vienkārši Dalī”, ko atkārto pats mākslinieks, hipnotiski izskan no tumšajā gaitenī izvietotajiem monitoriem. Efektu spilgtāku padara lielformāta fotogrāfijas, kas apliecina Salvadora Dalī un Rīgā dzimušā fotogrāfa Filipa Halsmana (Halsman, 1906–1979) produktīvo sadarbību. Lai arī uzmanība koncentrēta uz Dalī ekstravagantajām pozām un mīmiku, izstādes ietvaros jānovērtē vairāku talantu simbioze. Retrospekcija ir aizraujoša un izglītojoša, taču pārņem sajūta, Dalī personības vēriens un teju viss radošais veikums (jo grūti iedomāties, ka tur kas vēl varētu pietrūkt) ir pārlieku apjomīgs salīdzinoši šaurajām izstādes telpām. Lai arī ekspozīcijai ir skaidrs dalījums – “Dalī kā gleznotājs”, “Itāliskais Dalī”, “Dalī ilustrē Čellīni” utml., trūkst plašuma. Otrajā stāvā gozējas pat “iespējams, vērtīgākā Vespa pasaulē” – uz motorollera savu parakstu atstājis dižais mākslinieks. | ||||||||||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
