VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Nenotikušie notikumi Kaspars Groševs, mākslinieks | |
| Ursula Bogner – Recordings 1969–1988 (Faitische, 2008) Urzulas Bogneres pirmā ieraksta izdošanas stāsts aizsākās lidmašīnā uz Viļņu, kurā Berlīnes elektroniskās mūzikas mākslinieks Jans Jelineks (Jan Jelinek) iepazinās ar blakus sēdošo Sebastiānu Bogneru, ikdienišķā small talk sarunā cita starpā uzzinot arī par vācu uzņēmēja māti, kas bijusi ne tikai farmaceite un apzinīga mājsaimniece, bet brīvajā laikā aizrāvusies arī ar elektronisko mūziku un “visādiem sintezatoriem”. Nejaušā saruna pārauga vēlākā sarakstē, un drīz Jelineka rokās nonāca Bogneres kundzes rūpīgi glabātās ierakstu lentes, atklājot savdabīgu, pat visai mūsdienīgu daiļradi, kas nekad iepriekš nav tikusi publiskota. No gandrīz divdesmit gados sakomponētā Jelineks atlasīja, viņaprāt, 16 interesantākos skaņdarbus, lielākoties samērā īsas skices, kurās kodolīgi izklātas visai minimālistiskas tēmas. Pati Bognere mirusi 1994. gadā, tādēļ lielākā daļa skaņdarbu atstāta neskarta. Šis ieraksts ievada Jelineka ierakstu kompānijas Faitische darbību, bet tās nosaukums ir vācu faktisch un franču fétiche apvienojums ar uzsvaru uz abus vienojošo “fikcijas elementu”. Mūzikas izdošanā faktu un fetišu kopsakarību meklējumi varētu likties lieki, tomēr der atcerēties, ka mūzikas ieraksts nav vien nekurienē peldoša plate, kompaktdisks vai MP3 fails (lai arī digitālo ierakstu eksistence bieži šķiet kā domu uzplaiksnījumi vai nejaušību tvarstīšana). Fakti un fetiši piešķir nepieciešamos apveidus un vīzijas, pat ja tām lemts būt visai mirklīgām. Zināmas sakarības var atrast arī analogo tehnoloģiju klusajā pielūgsmē, kas aizvien redzamāk uzplaiksnī acumirkļa risinājumu un “kibertaustes” laikmetā, ieņemot spītīgas pretestības pozīciju. Autentiskajam skanējumam iegulstot vidusmēra farmaceites aizkustinošajā stāstā, skaņa kļūst siltāka un tīrāka, ļaujot tajā saklausīt kādas ģimenes mājas sienās mītošo ēdiena smārdu, sarunas un ikdienas raizes. Šis izdevums ir vēl viens fragments pēdējā desmitgadē neskaitāmo izskaloto “aizmirsto pērļu” kopainā, kurā putekļi un apsūbējums noklāj skaņu viļņus un tiem līdznākošās leģendas. Bogneres kundzes magnētisko lenšu izlase skan sulīgi, pat svaigi, vienlaikus saglabājot raupjumu un īstumu. Iederoties sava laika sintētisko eksperimentētāju sabiedrībā, ieraksts ir naivāka un pat dzidrāka noteikta laikmeta meklējumu mēma liecība. Čehu mākslinieks Dominiks Langs (Dominik Lang) savā Venēcijas biennāles izstādē The Sleeping City līdzīgi raksturo attieksmi pret tēva skulptūram, kas radītas tik sen, ka kļuvušas par “guļošiem lieciniekiem”. Pavadošajā tekstā Jelineks piedāvā īsu ieskatu mākslinieces biogrāfijā, uzsverot Bogneres daiļrades “ikdienišķo dabu” – mūzika kā aizraušanās, kam nav lemts ieraudzīt dienasgaismu. Vienlaikus viņa arī gleznojusi, taisījusi grafikas, bet ģimenes mājas pagalmā uzbūvējusi “orgonu enerģijas akumulatoru”, aizraujoties ar psihoanalītiķa Vilhelma Reiha (Wilhelm Reich) ezoteriskajām teorijām par orgonomiju un šīs enerģijas dziedējošajām īpašībām. No šābrīža skatpunkta Bogneres radītās kompozīcijas šķiet papildinām Ķelnes elektroniskās mūzikas skolas (Studio für elektronische Music) 60. un 70. gadu meklējumu klāstu, lai arī savā laikā tās nesasniedza nevienas dzirdīgas ausis. Tomēr to izdošanas brīdis nevarētu būt labāks, iegūstot reta jaunatklājuma saldo smaržu, ko neiegrožo misijas uzstādījumu nenosakāmais smagums. To labprātāk gribētos salīdzināt ar antīku priekšmetu, kas nekad nav ticis lietots un piesūcies vien ar laika ritējumu un neskaidrām nojautām par izcelsmi, tādēļ nebūt neizbrīna klīstošās aizdomas par Urzulu Bogneri kā Jelineka dzīvīgās iztēles augli. Nevilšus rodas jautājums, vai mūzikai, kuras vērtība lielā mērā radusies šeit un tagad, svarīgi ir pierādīt autentiskuma patiesumu. Varbūt nav nemaz tik būtiski, vai Urzula Bognere ir īsta vai izdomāta, – jebkurā gadījumā viņa ir aizsaulē jau vairāk nekā 15 gadus. Ierakstu iespējams iegādāties www.faitiche.de. | |
 Urzula Bognere | |
| Charanjit Singh – Synthesizing:
Ten Ragas to a Disco Beat (Bombay Connection, 2010) Atšķirībā no Bogneres nekad iepriekš nedzirdēto darbu izlases šis ieraksts jau reiz ticis izdots – 1982. gadā Indijā, lai arī tajā laikā nebūt neiemantoja klausītāju uzmanību un, kā noprotams, nokļuvis vairāku gadu desmitu ilgā aizmirstībā. Un līdzīgi kā Bogneres gadījumā ieraksta autentiskums arīdzan dažkārt tiek apšaubīts, piedēvējot tā izcelsmi pat slavenajam pēdu jaucējam Ričardam D. Džeimsam (Richard D. James, Aphex Twin). Čarenžīts Sings 80. gadu sākumā darbojās plaukstošajā Bolivudas industrijā un paralēli piepelnījās, uzstājoties kāzās ar savu orķestri un spēlējot tālaika populāros hitus. Darbošanās Bolivudas skaņu celiņu laukā Singam pavēra iespēju strādāt ar daudzām tajā laikā inovatīvām ierīcēm, tostarp šodien par klasiskiem elektroniskās mūzikas rīkiem kļuvušiem Roland TB-303 un TR-808 sintezatoriem, kas jau 80. gadu otrajā pusē radīja muzikālo apvērsumu zemeslodes otrā pusē. Singa sākotnējā ideja bija bezgala vienkārša – izmantot jaunatklātās tehnoloģijas, lai iedzīvinātu indiešu klasiskās rāgas, kas itin labi saderēja kopā. Katras rāgas pamatā ir kāds vienkāršs muzikāls motīvs, kas nemitīgi atkārtojas, tam pāri klājoties brīvi improvizētiem slāņiem. TB-303 basa sintezators ļāva ieprogrammēt rāgu pamatmotīvus, kas papildināti ar TR-808 bungu mašīnas tīrajiem ritmiem, pāri brīvi virpinot sintētiskas variācijas. Tādēļ ieraksta nosaukumā ne vārds nav samelots – uzbūves ziņā visas rāgas ir gandrīz identiski būvētas, mainoties vien katra atsevišķā skaņdarba raksturam un ievadošajiem motīviem, kuros Sings atļāvies nedaudz paeksperimentēt ar sintezatoru iespējām. Pirms dažiem gadiem ieraksta oriģinālversija nokļuva interneta retumu meklētāju redzeslokā tieši pārsteidzošā svaiguma dēļ, apsteidzot acid house kustības pionierus Amerikā un Anglijā. Arī šajā gadījumā tās vērtība radusies vien ar pamatīgu laika distanci, jo sākotnējā versija tā arī palika noputam pāris simtu kolekcionāru plauktos un, kā redzams, ne pie kādas Indijas tehno mūzikas revolūcijas nenoveda, tādēļ atliek vien nobrīnīties par nejaušību, sakritību un apstākļu savirknēšanās nenosakāmo recepti, kas 28 gadus vēlāk padarījušas kādu vidusmēra indiešu mūziķi par vienu no pagājušā gada pārsteidzošākajiem atklājumiem mūzikā. Pat ja vēl pēc 28 gadiem izrādīsies, ka patiesībā viņš ir kāda cita iztēles auglis. Ierakstu iespējams iegādāties www.bombay-connection.com. | |
 Čarenžīts Sings | |
| Atgriezties | |
