VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Kristiana Brektes personālizstādi "Absolūts ļaunums" [24.04.2012. 04:49] 02.04.–17.05.2012. "Galerija "Alma"" LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||
| Agita Gritāne, 3.kursa studente Vai Kristians Brekte turpina pārsteigt? No 2.aprīļa līdz 17.maijam galerijā "Alma" apskatāma Kristiana Brektes jaunāko darbu izstāde "Absolūts ļaunums". Mākslinieka vārds saistās ar vairākām spilgtām un savā ziņā sabiedrību provocējošām izstādēm, kuru tēmas raisa pārdomas vēl ilgi pēc to apmeklējuma. 2009. gada izstāde "Mani dzīvnieki. Alerģija", 2010. gadā "Rīgas madonnas" un 2011. gadā "Trofejas" katra savā veidā atklāja mākslinieka spējas strādāt stilistiski daudzveidīgi, tematiski piesātināti un dziļi reflektējoši uz skatītāja apziņu. Jau pirms izstādes "Absolūts ļaunums" apmeklējuma ir pieejams mākslinieka vēstījums par, viņaprāt, mūsdienu sabiedrības būtību, kurai viņš velta izstādi. Raksturojot vidi, kurai svešs ir grēcīgums, mākslinieks vēlas simboliski izcelt tēlus un situācijas, kas veido negatīvo, tādejādi vēršoties pret apkārt valdošo vienaldzību. Kādā intervijā* Kristians Brekte kā mākslinieka lielāko grēku nosauc slinkumu un ieslīgšanu stagnācijā. Vai to varam attiecināt uz sabiedrību kopumā? Šķiet, izstādē mākslinieks ir centies uzrunāt citus sabiedrības ļaunumus un netikumus. Izstādes ievadtekstā piesaucot gan Desmit Baušļus, gan Dantes "Dievišķo komēdiju" un Septiņus nāves grēkus, mākslinieks sola veidot kopainu, kurā atspoguļos cilvēces grēcīgumu no viduslaikiem līdz pat mūsdienām. Vai tas izdevies vairāk provokatīvi, pamācoši vai klišejiski, tas katram skatītājam jāizvērtē atbilstoši savai pieredzei, dzīves izjūtai un vēlmēm. Mākslinieks piedāvā savu versiju. Galerijā "Alma" izstāde izkārtota divās zālēs, un šoreiz, šķiet, ka liela nozīme ir radītai noskaņai, ko veido darbu izkārtojums un apgaismojums, kas piešķir papildus sajūtas kompozīciju vēstījumam. Pirmajā – tumši sarkanajā zālē darbi ir spilgti izgaismoti, apkārt valdošajā puskrēslā tie atstāj nedaudz satraucošu un brīdinošu iespaidu. Kompozīcijās spilgti kontrastējošās krāsās, izaicinošās pozās redzamas cilvēkveidīgas būtnes ar skaidrām atsaucēm uz dzīvnieku pasauli, nāves klātbūtni un cilvēku grēcīgumu, ko veido viņu pamatinstinkti. Šeit redzamas Kristiana Brektes veidotās eļļas gleznas un instalācijas, piemēram - stikla kolbā ievietota buka kāja, kuru rotā grezna ķēde. Pāreju uz balto zāli iezīmē no audekla iepirkuma maisiņa ārā izliekusies zoss galva. Baltā zāle kontrastē ar gaišumu un vieglumu. Lai arī darbu tematika turpinās tikpat satriecoši kaila, šeit lielākā daļa darbu tapuši gleznojot akvareļtehnikā. Jāsaka, ka tieši šie darbi man šķiet vislabākie. Kristiana Brektes īpašais talants, gleznojot ar akvareļiem, mani uzrunāja jau iepriekšējā izstādē "Rīgas madonnas". Īpaša nozīme ir mākslinieka dotajiem darbu nosaukumiem, kas atsevišķām kompozīcijām iezīmē virzienu kādā atklāt vēlāmo interpretāciju, bet citām piešķir viegli ironisku un humoru raisošu noskaņu. Kristians Brekte it kā spēlējas ar šausmu sižetiem, piešķirot tiem nevienozīmīgi tulkojamus nosaukumus un atļaujot skatītājam pašam meklēt vai nemeklēt to sižetisko nozīmi vēsturē, reliģijā, ikdienā vai vienkārši fantastiskā briesmoņu labirintā. * www.arterritory.com | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
