VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par LMA Scenogrāfijas katedras studentu izstādi "Atrasts tulkojumā" [26.03.2012. 13:36] 22.02.–10.03.2012. Jāņa Akuratera muzejs LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||
| Dita Birkenšteina, 3.kursa studente Pagājušā gada vasarā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Scenogrāfijas katedras studenti no 12. Prāgas Scenogrāfijas kvadriennāles jau otro reizi pēc kārtas pārveda augstāko apbalvojumu skolas kategorijā – zelta medaļu – par ekspozīciju "Šekspīrs + Čehovs + Bekets + Blaumanis". Seši no LMA pārstāvjiem Prāgā piedāvājuši apskatei kopēju izstādi "Atrasts tulkojumā", kas līdz 10. martam bija apskatāma tepat, Rīgā, Jāņa Akuratera muzejā. Izstādē piedalās Rūdolfs Baltiņš, Sintija Jēkabsone, Valters Kristbergs, Madara Lazdiņa, Marija Rozīte un Dace Sloka. Izstādes kuratori ir Viktors Jansons un J.Akuratera muzeja pārstāve Maira Valtere. | ||||||||||
 Marija Rozīte. Knuta Hamsuna "Pāns" | ||||||||||
| "Atrasts tulkojumā" kalpo par tiešu atslēgvārdu izstādes saturam, proti, ar H.Ibsena, M.Māterlinka, K.Hamsuna un V.Šekspīra literārajiem darbiem scenogrāfi iepazīstas pastarpināti – lasot tulkotāja tekstu, pēc kura piedāvā savu vizuālo redzējumu. Studējot tādu režisoru–reformatoru kā P.Bruka, G.Kreiga, V.Meierholda, E.Smiļģa, K.Staņislavska un Ž.Pitojeva idejas un darbus, jaunie scenogrāfi radījuši savas vizuālo zīmju atklāsmes. Ekspozīciju veidoja scenogrāfijas maketi, kas tapuši kā studiju uzdevums pagājušā gada rudens semestrī. Salīdzinot ar citu LMA katedru studentiem, piemēram, gleznotājiem vai vizkomiem, scenogrāfu izstādes nākas redzēt ievērojami retāk kā, un pavisam loģiski – scenogrāfija taču nav māksla izstāžu zālēm vai galerijām. Daļa studentu jau paguvuši pierādīt sevi un apdzīvot Rīgas teātru telpas (R.Baltiņš – "Cilvēks šinelī" un "Nemiera laiks", Latvijas Nacionālais teātris; S.Jēkabsone, sadarbojoties ar Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem, veidojusi scenogrāfiju "Я не вернусь" Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī un dejas izrādei "Viņa" Ģertrūdes ielas teātrī), bet par tiem, kuri līdz reālai skatuvei vēl nav nonākuši, var spriest vienīgi pēc LMA skašu ekspozīcijām. Tiem interesentiem, kuri nav paguvuši redzēt kādu no tām, šī ir lieliska iespēja noskaidrot, ko dara topošie scenogrāfi. Izstādei atvēlētā telpa Jāņa Akuratera muzejā, lai gan idejiski atbilstīga (J.Akuraters tulkojis Māterlinka "Māsu Beatrisi" un Ibsena "Pēru Gintu"), fiziski tomēr šķiet tā kā par šauru sešiem maketiem, kuri izstādīti cieši līdzās. Starp tiem gan vēl pamanījies vietu atrast neliels rakstāmgalds, uz kura skatītājiem piedāvāti attiecīgie dramaturģijas teksti, bet to, ka aizvērtajā atvilknē paslēpušies pārpalikumi no R.Baltiņa maketa tapšanas procesa (atgriezumi no koka sastatnēm, soliņiem, māsas Beatrises palagiem u.tml.), izdodas atklāt vien nekaunīgākajiem izstādes apmeklētājiem, kuri nebaidās atvilknē iebāzt degunu pēc pašu iniciatīvas. Neskatoties un dažiem iepriekš atzīmētiem sīkumiem, kas nedaudz novērsa manu skatītāja uzmanību no galvenā, gribas izstādē redzamo novērtēt atzinīgi. Tikai sakritība vai apzināts domāšanas virziens, bet uzreiz nākas pamanīt tendenci ļaut sajust telpas tīrību un plašumu, spēlējoties ar gaismu vai, sekojot nu jau ierastai teātru praksei, iznesot izrādi ārpus faktiskajām teātra telpām. Netiek pārspīlēts ar rekvizītu skaitu, dodot priekšroku nepieciešamā minimuma, kas atstāj telpu aktiera darbam. Jāatzīst, ka nav grūti iedomāties, kā šīs jauno scenogrāfu idejas varētu tikt realizētas vizuāli iespaidīgās teātra izrādēs, tātad mērķi var uzskatīt par sasniegtu. Tāpat gribas domāt, ka par jauno scenogrāfu paaudzi vēl nāksies dzirdēt atzinīgus vārdus, ko savā ziņā jau paspējusi apliecināt Prāgas kvadriennāles godalgas kvalitātes zīme. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
