Par Imanta Grosa personālizstādi "Dzīve ir citur" [26.03.2012. 13:18] 29.02.–18.03.2012. Talsu novada muzeja Izstāžu zāle LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis
Dita Birkenšteina, 3.kursa studente
Talsu novada muzeja Izstāžu zālē nedaudz vairāk kā pirms nedēļas noslēgusies Imanta Grosa fotoizstāde "Dzīve ir citur", kas, cita starpā, tieši pirms gada bijusi apskatāma arī "Rīgas mākslas telpā". Izstādes kuratore un ekspozīcijas dizaina autore ir Inga Brūvere.
Foto sērija veidota t.s. street photography (no angļu valodas – ielu fotogrāfija) tradīcijā, kas paredz, ka fiksēti tiek reāli notikumi, neizmantojot inscenējumu. Tas pasaka priekšā, ka uzmanības centrā ir pilsētvide un cilvēks. Stāsts ir par to, ka cilvēkam vienmēr paticis domāt, ka labāka dzīve ir kaut kur tur, kur mūsu nav, un to, kā mēdz aizmirsties koncentrēt uzmanību uz to brīdi, kas ir dots. Imants Gross fiksējis brīnišķīgus mirkļus no ikdienas dzīves pilsētā, ļaujot cilvēkam pavērot sevi un citus no malas un novērtēt, ka, iespējams, arī tur, kur esam šobrīd, dzīve nemaz nav tik peļama.
Imanta Grosa fotogrāfija
Imantam Grosam izdevies notvert mirkļus, kas labi raksturo pilsētas dzīvi un ir pazīstami ikvienam pilsētniekam: atpūta parkos vai skvēros, garāmgājēji un svešinieki, kurus nemanāmi novērojam sabiedriskajā transportā, dāmas kafejnīcā vai vīri, kuri pēc darba sapulcējušies vietējā krodziņā, kāds turpat netālu aizsmēķē un garām aizslīd gaišmataina būtne ar iespaidīgu frizūru. Šie fiksējumi ir tik spilgti un pilsētas ikdienu raksturojoši brīži, ka ģeogrāfiskās robežas izgaist, un vairs pat nav svarīgi, uzņemta Rīga, Stokholma vai Ņujorka, tie tāpat ir pazīstami. Fotogrāfijas kā tiešās realitātes kadrējumi atklāj Imanta Grosa kompozīcijas izjūtu un fotogrāfam tik nepieciešamo spēju notvert kadru īstajā laikā un vietā. Tieši tas, ka izstādē redzamas melnbaltās fotogrāfijas, man kā skatītājam sajūtu līmenī ļauj distancēties un iejusties neitrāla novērotāja lomā, apstādināt laiku un pilsētas kņadu (par kuras klātbūtni atgādina fonā atskaņotā Raimonda Tigula kompozīcija "Pilsētas skaņas"), lai mierīgi pavērtos apkārt un ieraudzītu tās burvīgās nianses, kuru vērošanai ikdienā laika neatliek. Kontrastu starp pilsētas kņadu fotogrāfijās un mierpilno vidi, kurā atrodas novērotājs jeb skatītājs, patīkami izceļ skats uz parku, kas paveras aiz izstāžu zāles plašajiem logiem. Lai gan fotogrāfijas vistiešākajā veidā ir pilsētas spogulis, ekspozīcijas raksturs un valdošā noskaņa, par kuru jāpateicas arī Raimondam Tigula pavadījumam, mudina sajust, ka šis izstādes apmeklējums ir piemērots brīdis atelpai.
"Imants Gross (1953) dzimis un uzaudzis Zviedrijā, latviešu ģimenē, kura, kā daudzi citi latvieši pēc Otrā pasaules kara, nonāca trimdā. Studējis jurisprudenci Stokholmas universitātē (1975–1981) un Briseles (Beļģija) universitātē (1981–1982). Profesionālā karjera ir saistīta ar starptautiskām attiecībām un diplomātiju Latvijā, Zviedrijā, citās Eiropas valstīs un Āfrikā. Kopš 2006. gada vada Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Vectēva, fotogrāfa Miķeļa Grosa (1886–1966) radošā mantojuma iedvesmots, Imants Gross jau agrā jaunībā sāka interesēties par fotogrāfiju, kas ar laiku kļuva par viņa dzīves neatņemamu daļu. Profesionālās iemaņas apguvis un papildinājis vairākos apmācības kursos un meistardarbnīcās Latvijā, Zviedrijā un Vācijā."*
* Informācija no Talsu novada muzeja mājas lapas: www.talsumuzejs.lv/index.php?action=page&id=exhibitions [skat.18.03.2012.]