VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Kristapa Ģelža personālizstādi "Viela pārdomām" [26.03.2012. 13:08] 08.03.–03.04.2012. Galerija "Māksla XO" LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||
| Marta Reihmane, 3.kursa studente Līdz 3.aprīlim galerijā "Māksla XO" apskatāma Purvīša balvas 2011 laureāta Kristapa Ģelža personālizstāde "Viela pārdomām". Viens no mākslinieka lielākajiem trumpjiem ir spēja netradicionāli rīkoties ar materiāliem – atcerēsimies fluorescējošām lampām izgaismotos lielformāta akrila gleznojumus, ar ko Ģelzis pārstāvēja Latviju 54. Venēcijas mākslas biennālē. Arī "Viela pārdomām" nav izņēmums, izstādītie darbi radīti pielietojot tādus ikdienišķus materiālus kā plēve, kas izmantota audekla vietā, līmlentes un pat polietilēna iepirkumu maisiņi, savukārt otas funkciju pildījuši krāsu marķieri. | ||||||||||
| No pirmā acu uzmetiena darbi šķiet dekoratīvi, katrs no tiem ieturēts noteiktā krāsu gammā, radot vēlmi domās tos nodēvēt vienkārši par, piemēram, zaļo, zilo, rozā vai smilškrāsas darbu. Tomēr, pievēršot vairāk uzmanības detaļām, atklājas viela pārdomām. Piemēram, darbā "Veidenbaums & More" mākslinieks spēlējies ar latviešu literatūras klasiku Veidenbauma dzejoļa "Kā gulbji balti padebeši iet..." veidolā, tam pretstatot aplikatīvus maisiņus ar lielveikala "Sky" logotipu, kas šajā gadījumā kalpo kā debesu un mākoņu simboli. Šādi petērētājkultūras un klasikas apvienojumi ir visai bieža parādība laikmetīgajā mākslā un gandrīz vienmēr ir iedarbīgs veids, kā likt skatītājam domāt un meklēt paralēles. Darbā "Klusā daba" parādās Ģelža mākslā visai bieži sastopamais tēls – videonovērošanas kamera, kas kā visu redzoša acs fiksē un iemūžina apkārt notiekošo, tajā skaitā katru cilvēka soli. Pēdējā laikā šādu kameru pilsētu ielās un iestādēs kļūst arvien vairāk, radot cilvēkos iluzoru drošības sajūtu, ko bieži vien nomāc neliela paranoja, apzinoties, ka vienmēr tiec vērtos. "Klusajā dabā" redzamā kamera atrodas aiz žoga, kuram šaipus uz zemes guļ saburzīta pase. Šī aina rada asociācijas ar bēgšanu no augstāk minētās paranojas, kas tiek atstāta aiz žoga, bet pase simbolizē bezpiederības stāvokli, kas rodas, kad cilvēks vairs netiek vērots. Tad vairs nav nozīmes pilsonībai, tautībai vai bērnu skaitam. Šķiet, mākslinieks darbā apspēlējis brīvības paradoksu – pēc tās visi tiecas, bet, to ieguvuši, jūtas vēl vairāk apmaldījušies. Vērtējot izstādi kopumā, jāatzīst, ka tā mani kā skatītāju ieinteresēja, pirmkārt, ar drosmīgo materiālu izvēli un veiksmīgo pielietojumu. Tā vēlreiz pierāda, ka mākslu var radīt burtiski no jebkā, jo galvenais tomēr ir un paliek ideja. "Viela pārdomām" lieliski attaisno savu nosaukumu, jo izstādē patiesi rodas vēlme pie katra darba apstāties un to pārdomāt, iztulkojot savā iekšējā valodā. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
