VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Laimas Steikas darbu izstāde "Kaimiņi" [21.03.2012. 11:02] 05.03.–09.03.2012. Latvijas Mākslas akadēmijas auls LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||
| Linda Teikmane, 3.kursa studente No 5. līdz 9. martam Latvijas Mākslas akadēmijas 2. stāvā cikla “Mana telpa” ietvaros bija aplūkojama izstāde, kuras galvenais motīvs ir logs. Logs kā robeža starp šo un citu telpu, logs kā iespēja ielūkoties citā telpā. Miniatūrie (apmēram 10 x 5 centimetri) Laimas Steikas gleznojumi rāda īpatnēju sajūtu tvērumu. Tie nav salīdzināmi ne ar dabīga lieluma fotoreālisma stilā veidotiem darbiem, ne ar bīdermeiera stila melanholiskajiem skatījumiem, kuru galvenās iezīmes ir asociācijas no sadzīves žanra un personāža psiholoģiskā attēlojuma. Šajā gadījumā gleznas ar uzsvērti tumšo iluzoro loga rāmi, kas šķērso katru audeklu, mudina skatītāju ieskatīties ainavā aiz loga. Mākslinieces vijīgais triepiens, nerisinot pedantisku ainu ar visām detaļām, koncentrējas uz dažiem akcentiem, dažiem lakoniskiem elementiem. Tie veido atpazīstamu vidi un raisa katram zināmas emocijas, siltuma un māju sajūtu, atmosfēru dažādos diennakts laikos. | ||||||||||
 Laimas Steikas glezna | ||||||||||
| Monohromā un polihromā tēlojuma kontrasts veido mijiedarbību starp zināmo telpu iekšpusē un to, kas ir ārā (vai arī apgrieztā secībā). Šo efektu veiksmīgi uzsver arī melnais stends, veidojot fonu darbiem – imaginārajiem logiem. Mijiedarbībā atrodas arī vārdā nenosauktie un neatspoguļotie personāži šajās telpās, kaut arī ir bez savstarpējas saskares un pazīšanās. Autore veidoja izstādi par kaimiņiem, un tieši tas, gribot vai negribot, ir saskares punkts. Būt vai nebūt intensīvā līdzāspastāvēšanas procesā kopā ar pārējiem ēkas iedzīvotājiem, tas ir katra paša iniciatīvas jautājums. Tomēr dzīve aktīvā kopienā, pilsētā, dod priekšnosacījumus šādai situācijai. Vai pēc šīs izstādes aplūkošanas var apgalvot, ka “patiesība ir tur ārā”? Nesasniedzamības moments vienmēr ir bijis galvenais apstāklis, lai frāze “zāle ir vienmēr zaļāka otrā pusē” iegūtu citu vērtību. Tā kā “otrā puse” ir variējams jēdziens atkarībā no tā, kurā pusē atrodas pēc pārmaiņām alkstošais un ārpuszemes civilizāciju eksistence vēl nav apstiprināta, jāsecina, ka ideālo pilsētu idejas vienmēr ir balstījušās ne tikai arhitektūrā, bet arī ētikas normu kopumā. Šis kopums padara telpu un cilvēku mijedarbību saskaņotu. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
