VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par izstādi "Attēlu atmiņa" Tukumā [21.03.2012. 10:50] 10.03.–13.05.2012. Tukuma Mākslas muzejs LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||
| Kristiāna Kārkliņa, 3.kursa studente No 10. marta līdz 13. maijam Tukuma Mākslas muzejā apskatāma izstāde "Attēlu atmiņa", kurā apvienoti trīs visnotaļ atšķirīgi mākslinieki. Izstādē redzamas Andreja Granta1 un Arņa Balčus2 fotogrāfijas un Katrīnas Neiburgas3 video instalācija "Topoloģija Nr. 29". Muzeja telpas bija patīkami gaišas un saulainas, kas radīja lielisku noskaņojumu, taču apgrūtināja iestikloto fotouzņēmumu aplūkošanu. Galvenajā zālē izstādītas neliela izmēra melnbaltas Andreja Granta fotogrāfijas kopā ar trīs milzīgām Arņa Balčus foto izdrukām, kas mēģina nozagt visu skatītāja uzmanību. Arņa Balčus darbi tapuši kopš 2008. gada, un tajos inscinēti 20. gs. 90. gadu ikdienas dzīves notikumi – dāmas, kas pucējas autobusa aizmugurējos sēdekļos, rūpnīcu strādnieces un iepirkšanās centrāltirgū. Lai arī uzreiz nav iespējams saskatīt saistību starp šīm bildēm, tās visas iekļautas ciklā "Amnēzija". | ||||||||||
| ||||||||||
| Andreja Granta fotogrāfijas rada apcerīgu noskaņu un liek pie tām kavēties ilgāk, it kā izdzīvot redzamo un mēģināt saskatīt, kas norisināsies tālāk. Izstādītie attēli nāk no cikla "Pa Latviju" un tie tapuši kopš 20.gs. 80.gadiem, māksliniekam apceļojot un dokumentējot dažādas Latvijas vietas. Andreja Granta fotogrāfijas iemūžina dažādus notikumus un vietas. Šos attēlus vieno lieta, ko Arņa Balčus darbos līdz galam nolasīt nespēju. Tas ir stāsts. Citreiz tas ir skumjš, citreiz bērnišķīgs, vēl kādā brīdī tas kļūst pat sirreāls. Sabalansētā kompozīcija un niansētā pelēko toņu gradācija ļauj pilnībā sajust Granta fotogrāfiju noskaņu. Pretstatot Andreja Granta nelielos darbus Arņa Balčus milžiem, jāsaka, ka pēdējie no sevis pat nedaudz atbaida. Nelielā telpā, kas norobežota no izstāžu zāles ar melna auduma gabalu, bija iespēja aplūkot Katrīnas Neiburgas veidoto videoinstalāciju. Video tapis savienojot kāda pamesta dzīvokļa fotogrāfijas, ko uzņēmusi autore, ar turpat uzietām bildēm, kas iemūžina notikumus, kuri risinājušies šajā dzīvoklī. Ja kuratores galvenā doma bija parādīt dzīves ātro mainību un lietu mūža īsumu caur atmiņām pie kurām kavējamies, aplūkojot vecus fotouzņēmums, tad "Topoloģija Nr. 29" bija tas darbs, kas visskaidrāk un arī visskaudrāk pauda ideju. 15 minūšu garumā kombinēti attēli veido īsu ieskatu kādas ģimenes dzīvē un uzdzīvē. Tajos vienā mirklī uz skatītāju lūkojas sieviete ar savu mazbērnu klēpi, nākamajā – attēls izdziest un šajā pat vietā atrodas vien tukši trauki, ēdiena iepakojumi un mēbeļu detaļas, nākamajā brīdī iereibis ļaužu puciņš griežas dejā, taču tad izdziest un cilvēkus nomaina noskrandusi durvju stendere. Lai arī muzeja telpas ir omulīgas un darbinieces smaidīgas, izstāde radīja haotisku iespaidu, īpaši galvenajā zālē, kur izstādīti Arņa Balčus darbi kopā ar smalkajiem un formātā nelielajiem Andreja Granta fotouzņēmumiem. Pēc muzeja telpu pamešanas apcerēt gribējās vien pēdējos. 1. Vairāk par mākslinieku www.en.wikipedia.org/wiki/Andrejs_Grants 2. Autora biogrāfija www.balcus.lv/?section=cv-contacts 3. Mākslinieces biogrāfija un darbi www.videoart.noass.lv/lv/people/view/96 | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
