VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Laimoņa Mieriņa darbu izstādi "In Memoriam" [09.03.2012. 20:09] 24.02.–05.04.2012. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||||||
| Marta Reihmane, 3.kursa studente Līdz 5.aprīlim LNMM Baltajā zālē apskatāma trimdas mākslinieka Laimoņa Mieriņa (1929–2011) piemiņas izstāde. Izstādē eksponēti darbi no muzeja krājuma, mākslinieka ģimenes īpašuma, kā arī no privātkolekcijām Latvijā. Sākotnēji Mieriņš uz Angliju devies kā strādnieks, bet ar laiku aktīvi iesaistījies mākslas dzīvē – studējis Līdsas Mākslas koledžā (kur vēlāk strādājis par pasniedzēju) un Goldsmita Mākslas koledžā Londonā, viņa darbi bijuši apskatāmi vairākās izstādēs. Laimonis Mieriņš darbojies abstraktās mākslas lauciņā un bijis atzīts kā Latvijas, tā Anglijas mākslas vidē. | ||||||||||||||
 Laimonis Mieriņš. Kustība. I. 1994. Audekls, akrils LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš | ||||||||||||||
| Piemiņas izstādē krāsaini glezniecības darbi mijas ar gluži atturīgiem zīmējumiem tušas un ogles tehnikās. Mieriņa glezniecību raksturo, pirmkārt, krāsa – intensīvi un nedaudz dūmakaini pretkrāsu kontrasti, izmeklēti toņi un nokrāsas ir tie, kas padara gleznas dzīvīgas un stāstošas. Savu artavu kopainā dod arī formas – rūpīgās, gandrīz ar datora precizitāti gleznotās līnijas un krāsu laukumi un nenoteiktas formas krāsu šļaksti un notecinājumi savā starpā kontrastē, izceļot viens otra kvalitāti. Jāpiemin, ka tieši šļakstiem un notecinājumiem Mieriņa pēdējo gadu tik ģeometriskajā glezniecībā atvēlēta centrālā pozīcija un nozīme. Iespējams, tāpēc, lai kliedētu simetrijas un taisno leņķu vienmuļo kārtību, mākslinieks tam visam pa virsu ir uzšļācis sava veida punktu uz "i". Šos pēdējo gadu darbus vieno arī šaha galdiņa motīvs perspektīvā, kas caurvij lielu daļu darbu. Interesanti, ka krāsu laukumi bieži nenosedz audeklu līdz malām, kā tas ir akadēmiski pieņemts. Vairāku darbu malās ir redzams audekla baltais gruntējums, kas īpaši uzskatāmi atklājas darbā "Kustība I”; tas noteikti nav paviršības vai krāsas trūkuma jautājums. Manuprāt, šis ir viens no kontrasta aspektiem, gluži kā šļaksti, arī nepabeigtība tiek pretstatīta taisnajām līnijām un precīzajiem laukumiem, viešot tajos kustību. Pavisam pretēji ir Mieriņa grafikas darbi – ogles zīmējumi, kuros attēloti sieviešu ķermeņi ārkārtīgi sarežģītās pozās un neparastos rakursos, radīti izmantojot pludenu, bet konkrētu līniju. Šajos aktos katrai līnijai ir sava nozīme, nekas nav lieks un nekas arī netrūkst. Izstādes vērtība slēpjas ne tikai formālās kvalitātēs – krāsā, formā vai kontrastos –, bet arī faktā, ka mums Latvijā ir iespēja aplūkot tik lielu skaitu kāda ievērojama trimdas mākslinieka darbu. Aktualizējot trimdas autoru darbus, Latvijas iedzīvotājam tiek dota iespēja skatīties uz latviešu mākslu daudz plašāk, ieraudzīt to, ko vienas nācijas pārstāvis ir spējīgs radīt, atrodoties pavisam citā valstī un mākslas vidē. Neatkarīgi no svešajā vidē pavadītā laika, cilvēks tāpat paliek nedaudz vientuļš, un mākslai, kas radīta tādos apstākļos, ir gluži cita emocionālā vērtība. | ||||||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||||||
| ||||||||||||||
