VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Mākslas tirgi un “Mākslas medības” Kalnciema ielas kvartālā [09.03.2012. 19:31] LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||
| Linda Teikmane, 3.kursa studente Mākslas tirgi ir guvuši ievērību jau no laika gala, esot gan skatuve jauno mākslinieku darbu eksponēšanai, gan sava veida tirgus reālija. Tā aizvien vairāk iesniedzas mākslas mīļotāju dzīvēs, ja ieskatam ņemam pāris pēdējos gadus. Ja mākslas darbu eksponēšana un pārdošana sākotnēji saistās ar Vecrīgas Līvu laukuma patstāvīgo mākslas stūrīti vai svētku brīvdabas bumu Vērmanes dārzā, tad par labi iesakņojušos tradīciju jau būtu uzskatāms pasniedzēju un studentu darbu tirdziņš “Jarmarka” Latvijas Mākslas akadēmijā, kura norisē šis gads būs 10. jubilejas gads. Veiksmīgs faktors šim pasākumam ir ne tikai iespēja autoriem realizēt savus darbus, bet arī dot savu ieguldījumu labdarībā, kuras mērķi katru gadu mainās. Ja, piemēram, Itālijā, Francijā vai Marokā ir senas plenēra tradīcijas, gleznotājiem ir tipiski iet ar savu molbertu dabā, studēt gaismu, kolorītu, darbu turpat žāvēt un arī pārdot pie izdevības, tad ziemeļu klimatā objektīvu apstākļu dēļ šis modelis ir mazāk izplatīts. Lai gan kā izņēmumu var minēt nesen notikušo eksperimentu – plenēru ziemas apstākļos – , kā sekmīgs rezultāts ir šobrīd eksponētā izstāde “Ziema” Mākslas akadēmijas 2. stāvā. Tāpat ir pierasts pie cita tipa mākslinieku radošuma izpausmes ekonomiskā ziņā, spontānas mākslas darbu pārdošanas brīvdienās, kas gūst savu izpausmi arī Baltijas reģionā, piemēram, Pikk ielas rajonā Tallinā. Varētu teikt, ka pārdošana notiek kaimiņos Igauņu Mākslas akadēmijas Glezniecības fakultātei pirms jaunās ēkas uzcelšanas A.Laikmas ielā. Kur gan citur šādi procesi varētu risināties? | ||||||||||
 Skats no "Jarmarkas". 2011 | ||||||||||
| Tāpat, runājot konkrētāk par notiekošo Rīgā šai jomā, ir jāmin Latvijas Mākslinieku savienības telpās pagājušā gada nogalē “Mākslas bardaks”, kura moto bija: “Mākslas bardaks par bardaka cenām”*. Lingvistiskā ieskatā augstāk minētie nosaukumi ir lielisks piemērs tam, ka šajos pasākumos tiek akceptēta un attīstīta mākslinieku profesionāļu, jauno mākslinieku kreatīvā potence radīt, spēlēties ar gandrīz vai mūžīgo tematu – māksla un nemāksla. Tomēr mākslas un mākslas produkta attiecības nav galvenais kritērijs attiecībā pret mākslas kariķējumu tam pienācīgā vietā ikviena kolekcijā vai gaumi. “Mākslas medības” ar apmēram 300 darbiem pārdošanā uzsver tirgus duālo dabu: tas nav tikai vizuālais, bet arī novērtējuma aspekts. Latvijas ekonomiskajā situācijā, ko sarežģītu ir veidojusi ne tikai 2007.–2010. gada krīze, kā arī neviennozīmīgā situācija Eiropas Savienības dalībvalstu starpā un banku krahi, resursi ir kļuvuši par katras ģimenes emocionālās stabilitātes garantu. Šai kontekstā var likties, ka, ja glezna maksā vairāk par 30–50 latiem, gleznotājs ir lietojis bezmaz vai zelta vai purpura (Senās Romas laikos elitāru) krāsu visa audekla apmērā. Tomēr jāmin fakts, ka glezna kā prece nav uzskatāma tikai par mākslinieka iztikas avotu, tās cenā ietilpst materiāli, darbs, maksa par eksponēšanos telpās un citi faktori. Arī specifiska mākslas hierarhija žanru un mākslinieku ietvaros ir būtiska sastāvdaļa. Tāpat kā jebkurā citā profesijā reitingu veido eksperti, profesionāļi savā laukā, ekonomiski plaukstoši uzņēmumi, kas spēj veiksmīgi turēties savā laukā. Šis tirgus var būt subjektīvs atkarībā no mākslinieka kā autora vērtības, to var būt grūti novērtēt, bet, kad tas ir izdarīts, ja vien nenotiek kas negaidīts, cena par mākslinieka veikto paliek tā pati. Sistēma vieno visus tur esošos dalībniekus. Mākslas jeb radošās industrijas neatkarīgi no tā, kas ir tas, ko piedāvā, būtībā nav nekas atšķirīgs un šobrīd ir viens no dinamiskākajiem tirgiem attīstības ziņā. “Mākslas medības” ir uzskatāms par potenciāli veiksmīgu sākumu mākslas tirgus tradīcijai Kalnciema ielas rajonā. Šobrīd salīdzinoši ar “Jarmarku” tas aizņem mazākas telpas, jo vēsturiskā koka apbūve, piecas nelielas divstāvu ēkas, kas veido kvartālu, ierobežo. Iespējams, ka tirgus būtu dinamiskāks, ja to organizētu siltākā laikā, izliekot preci pagalmā uz galdiem. Stāvvieta ir neliela un lielāko daļu pilnīgi droši var aizņemt organizatoru auto, ar ko ir jārēķinās, braucot tur ar savu transportlīdzekli. Tāpat runājot par šo pasākumu, figurē dažādi datumi interneta informācijas lapās. Līdz ar to ir jāatzīmē, ka atsevišķas kolekcijas daļas ir pieejamas no 3. līdz 31. martam, svētdienās nestrādājot. Tuvākie datumi, kad notiks tirgus, ir 17. un 31. marts. Kalnciema kvartāla ēkas nestāv tikai kā atjaunotas Rīgas apbūves daļas, bet ir ciešā mijiedarbībā ar komerciālo pusi mazās galerijas lietošanā, vīna veikala veidā, tas ļauj likt idejas kopā un rast risinājumus uz vietas. Mākslas tirgi, gadatirgi ir viens no būtiskākajiem saskares punktiem autoriem un tai sabiedrības daļai, kas bauda mākslu. Tā ir lieliska iespēja tikties visu nozaru un vecumu pārstāvjiem, un iemesls domapmaiņai. Ne jau velti forums sākotnēji attīstījies kā diskusiju arēna konkrētiem viedokļiem. “Mākslas medībās” var redzēt veiksmīgu starta kapitālu, reklāmas kampaņu portālos un uz vietas ar plakāta palīdzību, noskaņas radīšanā ņemot vērā apbūvi, akadēmiskā un modernā stilistikā radīto mākslas darbu pārdošanā. Nule apbalvotās Adriānas Vīgneres audekli, kurus novērtējuši gan brāļi Dambergi, gan Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Kristaps Zariņš, ir snieguši iespēju māksliniecei šogad Kalnciema ielā veidot savu personālizstādi. 1 Vairāk skatīt: www.makslasbardaks.lv/?section=makslas-bardaks | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
