Par Ticiāna darbu "Diāna un Kallisto" Londonā [09.03.2012. 18:38] 01.03.–01.07.2012. Londonas Nacionālā galerija LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis
Agita Gritāne, 3.kursa studente
Marta sākumā esot Londonā un apmeklējot Trafalgara laukumu, nevar nepamanīt divas galvenās aktualitātes – vienā laukumā pusē uz tablo tiek skaitītas dienas, stundas un minūtes, kas atlikušas līdz Londonas Olimpisko spēļu sākumam, un turpat liels plakāts vēsta par Londonas Nacionālās galerijas jaunieguvumu – Ticiāna darbu “Diāna un Kallisto”. Tas šeit ir apskatāms no 1. marta līdz 1. jūlijam. Muzeja jaunieguvums – 1556.–1559.gados tapušais Ticiāna darbs “Diāna un Kallisto” –, ir viens no Ticiāna četru darbu sērijas, kas tapa pēc Spānijas monarha Filipa II pasūtījuma. 16. gs. 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā Ticiāns gleznoja vairākas liela izmēra mitoloģiska sižeta gleznas: “Diāna un Kallisto” (Diana and Callisto); “Diāna un Akteons” (Diana and Acteon); “Akteona sodīšana” (Punishment of Acteon) un “Eiropas nolaupīšana” (Rape of Europa). Visi darbi sižetiski papildina viens otru, demonstrē itāļu renesanses mākslas sasniegumu virsotni un tiek uzskatīti par vieniem no izcilākajiem Ticiāna darbiem.
2009. gadā Londonas Nacionālā galerija par 50 milj. angļu mārciņu iegādājās pirmo šīs sērijas darbu “Diāna un Akteons”. 2011. gada decembrī Londonas Nacionālā galerija kopīgi ar Skotijas Nacionālo galeriju Edinburgā par 45 milj. angļu mārciņām nopirka jau otro šīs sērijas darbu “Diāna un Kallisto”. Abas gleznas vēsturiski pabeigtas vienlaicīgi un kopā pametušas Ticiāna darbnīcu, lai tiktu nogādātas Spānijā. Kopš abu mākslas darbu tapšanas tie tikai trīs reizes ir mainījuši īpašniekus un vienmēr atradušies kopā. Pēc Spāņu karaliskās ģimenes kolekcijas tie kādu laiku bijuši Orleānas kolekcijas īpašumā un 18.gs. beigās nokļuva Bridgewater kolekcijā. Sotherlandas hercogs 2009. gadā izteica priekšlikumu pārdot abus darbus, lai tie kļūtu pieejami plašākai sabiedrībai.
Ticiāns (Ticiāns Večellio). Diāna un Kallisto
Audekls, eļļa. 1,87x 2,04 m. 1556–1559
Pateicība Londonas Nacionālai galerijai
Līdz ar gleznas “Diāna un Kallisto” izstādīšanu muzejā, kur tai atvēlēta atsevišķa telpa, plašu publikāciju rezonansi par šo darījumu var lasīt britu presē. Galvenā presē izskanējusī doma ir par to, vai, ņemot vērā esošo finansiālo situāciju, Nacionālajai galerijai bija vērts iegādāties šo darbu no privātā kolekcionāra. Laikraksts The Independent 2. martā jautā: "Izglābts! Bet vai ir tā vērts?"*, uzsverot, ka tirgus cena šim darbam varētu būt divkārt lielāka un nenoliedzot, ka tas ir liels ieguvums sabiedrībai. Tomēr preses publikācijas dažādi vērtē mākslas darba cenu un iegūšanas veidu. Nacionālā galerija uzsver, ka otro gleznu ir izdevies iegūt par 5 milj. mārciņu lētāk, nekā pārdevējs vēlējies sākotnēji. Gleznas iegādei tikai puse finanšu līdzekļu izmantoti no galerijas fonda, pārējie iegūti no dažādu fondu, ziedotāju un loterijas līdzekļiem.
Manuprāt, šis gadījums parāda, kādā veidā tiek saglabāti mākslas darbi, kā papildinātas kolekcijas un atrasti finanšu līdzekļi. Un izgaismo to, ka finanšu jautājumi ir pietiekami jūtīgi arī sabiedrībā, kurā māksla un kultūra ir plaši un bagātīgi pieejama jebkuram, piemēram, Londonas Nacionālā galerijā visas kolekcijas ikvienam apskatāmas bezmaksas.