VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Vernera Lazdāna personālizstādi "Nativus" [06.03.2012. 14:52] 15.02.–23.03.2012. Galerija "Alma" LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||
| Elīna Pastare, 3.kursa studente Šekspīrs ir rakstījis: "Elle ir tukša, un visi dēmoni ir šeit"1. Šoreiz šis citāts no 17. gadsimtā uzrakstītās traģikomēdijas "Vētra" spēj koncentrēti ietvert sevī pirmos iespaidus, kas rodas, ienākot galerijas "Alma" telpās, kur līdz pat 23. martam apskatāma Vernera Lazdāna2 izstāde "Nativus". Galerijā izstādīti vairāki mazo formu tēlniecības darbi, kā arī gleznas, kurās gleznotās fantastiskās būtnes grūti nosaukt par patīkamām. Vismaz ne uzreiz. Mākslinieks savās gleznās izmanto neitrālus, monohromus fonus, gleznojot uz tiem savdabīgus radījumus. Netiek izmantotas nekādas vidi paskaidrojošas detaļas, tāpēc darbus pilnībā piepilda vien paši tēli, to raksturs. Turklāt kontrasts starp nogludināto, matēto fonu un ar dinamisku triepienu modelētajām figūrām šo uzsvaru tikai pastiprina. Tas šos tēlus padara īpaši dzīvīgus un atstāj iespaidu, ka saikne starp skatītāju un gleznās attēlotajām būtnēm ir tieša un nepastarpināta. Interesants šķiet pats process, kā mākslinieks veido savus darbus. Sākotnēji tiek radīti tēlniecības objekti, kuru formai, vēlāk gleznojot, tiek piešķirts jau konkrētāks raksturs. Tā veidojas īpatnēji šo plastikas figūru portreti. Diemžēl nekur galerijas telpās nav atrodams materiāls, kurš skatītājam atklātu šo darba gaitu. Tā dažas izstādītās figūras ir zaudējušas saikni ar gleznām, un neatklāj, ka patiesībā ir tajās redzamo būtņu prototipi. | ||||||||||
 Verners Lazdāns. Suņuvīrs | ||||||||||
| Iedziļinoties mākslinieka radītajos tēlos, pirmais iespaids par tiem izzūd, līdz tos ir pavisam grūti nosaukt par dēmoniem. Lai arī šajā portretu kolekcijā mīlīgas zilas acis mijas ar nenosakāmiem un noslēpumainiem viepļiem, kuros ietverts kāds pirmatnējs spēks, tomēr šis spēks nešķiet svešs. Pats mākslinieks būtnes ir nosaucis par cilvēkdzīvniekiem, uzsverot, ka ar to palīdzību viņš vēlas atgādināt to, ar ko mēs sevi vai apkārtējos asociējam. Iespējams, tāpēc "Kaulcilvēks" vai "Vecais suņuvīrs" nešķiet biedējoši, jo atgādina kādu īpašu emocionālu stāvokli, kas savukārt asociējas ar kādu konkrētu cilvēku vai īpašību. Arī pakāpeniski iepazīstot mākslinieka darbos radīto pasauli, domas nepamet iepriekšminētais Šekspīra citāts. Tomēr jāsaka, ka pirmais iespaids un tieša interpretācija attiecībā gan uz izstādi, gan uz citātu, liek domāt, ka kādi bīstami radījumi ir pametuši savu ierasto vidi un tagad apdraud mūs. Taču, tuvojoties abu patiesai nozīmei, jāsecina, ka bieži vien visnešķīstākie spēki mīt pašos cilvēkos, un, ja mēs pacenstos tos iepazīt, iespējams, patiesībā tie izrādītos mums pazīstami un tuvi. 1 “Hell is empty and all the devils are here”. William Shakespeare. “The Tempest”. C. 1610–11. 2 Plašāk par mākslinieka biogrāfiju un darbiem: www.vernerslazdans.com | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
