VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Vernera Lazdāna personālizstādi "Nativus" [05.03.2012. 09:51] 15.02.–23.03.2012. Galerija "Alma" LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||
| Dita Birkenšteina, 3.kursa studente Galerija "Alma" piedāvā apskatei gleznotāja Vernera Lazdāna ceturto personālizstādi ar nosaukumu "Nativus", kurā izstādīti pēdējo divu gadu laikā tapušie raku* keramikas darbi un no tiem gleznoti plastisko tēlu portreti. Jau nosaukums "Nativus" no latīņu valodas (dabas, dabisks, pirmatnējs, primitīvs, raksturīgs, stihisks, vietējs) norāda uz tematisko saikni ar pirmsākumu un ko nepieradinātu, kas iemiesots fantastiskās būtnēs. Cilvēks saplūst ar zvēru, veidojot totēmus, savādu un rēgainu radību tēlus ar dažādiem raksturiem un asociatīvo emociju gammām. Šķiet, Verneram Lazdānam veiksmīgi izdevies īstenot vēlmi radīt tēlu kā simbolu, kas katram skatītājam individuāli saistītos ar kādu emocionālu stāvokli vai īpašību. Gleznotie portretējumi savā formālajā nenoteiktībā ir emocionāli tik trāpīgi, ka atgādina jau kaut ko redzētu un piedzīvotu, un vienlaikus, nespējot atsaukt atmiņā konkrētu notikumu, tikšanās laiku vai vietu, rodas viegls apjukums. Neitrālie foni, no kuriem miglaini iznirst savdabīgie radījumi tikai pastiprina raksturu un noskaņu mistiskumu. Ērmīgā paskata tēli šķiet gluži pazīstami un nemaz ne sveši: tēls ar nosaukumu "Nezināmas izcelsmes", šķiet, sajūtu līmenī atsaucam atmiņā kaut ko bērnībā redzētu (grūti formulēt – ko tieši), bet "Savā elementā (Putns)" un "Savā elementā (Žurka)" tandēms uzrunā ar pārsteidzoši izteikti sajūtamo cilvēciskumu. Tēlniecības un glezniecības līdzāspastāvēšana izstādē ir likumsakarīga, tomēr pēdējo gribas izcelt kā līderi. Lai gan cilvēkzvēri vispirms radīti plastiskos apveidos un tikai pēc tam tikuši iemūžināti uz audekla, keramikas figūras kopskatā iegūst otršķirīgu nozīmi, jo savu patiesi suģestējošo pievilcību tēli iegūst tieši gleznās. Šeit iespējams veikt salīdzinājumu ar reālu cilvēku portretējumiem, kuros mākslinieks ar savu skatījumu un mākslas ieročiem spēj tēlam piešķirt jaunas vai izcelt kādas mazāk raksturīgas īpašības, vizuāli izskaistinot personību (vai gluži pretēji). Ar to es vēlos norādīt, ka keramikas darbi nav tik izteiksmīgi, un, iespējams, izstāde tikai iegūtu, ja ekspozīcijā būtu apskatāma tikai glezniecība. Tajā pat laikā Vernera Lazdāna netradicionālais darba stils rosina interesi, kā izmainītos cilvēkzvēri, ja tēli tiktu izmantoti vēlreiz, kādas varētu būt to mutācijas, ja attiecīgi no keramikas formām gleznotie radījumi tiktu no audekla pārnesti vēl kādā citā materiālā vai kā citādi apspēlēti, radot jaunu mākslas darbu (varbūt pat skaņdarbu?). | ||||||||||
 Vernera Lazdāna glezna Publicitātes foto | ||||||||||
| Neskatoties uz to, ka glezniecība manā skatījumā varētu būt izstādīta patstāvīgi, "Nativus" ir pelnījusi atzinību kā spilgta netveramu sajūtu rosinoša izstāde. Katram tiek dota iespēja pašam intuitīvi sajust trauslās robežas dabā, starp cilvēku un tā dzīvnieciskajiem instinktiem. Pozitīvi, ka Verners Lazdāns nav centies skatītājam izklāstīt uz papīra, kas paslēpts aiz "Nativus" – tāpat kā daba neprasa paskaidrojumus, arī šīs izstādes vēstījumu skatītājam jāuztver kā (katram savā veidā) pašsaprotamu. Verners Lazdāns ieguvis maģistra grādu mākslā, 2008. gadā absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju Glezniecības apakšnozarē. Sīkāka informācija par mākslinieku un viņa radošo darbību pieejama www.vernerslazdans.com un izstādes ietvaros izdotajā katalogā, kuru iespējams iegūt galerijā "Alma". * Keramikas apstrādes tehnika, kuras īpatnība ir neprognozējamais darba iznākums: keramikas priekšmets tiek lakots un apdedzināts, pēc tam – strauji atdzesēts. Oksidēšanās procesā lakas kārta iegūst intensīvu krāsu, rada faktūras un lāsumus, kas ir tehnikai raksturīgās kvalitātes. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
