VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Intas un Austras Celmiņas darbu izstādi "Dialogs" [20.02.2012. 15:45] 24.01.–11.02.2012. Agijas Sūnas mākslas galerija LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||
| ||||||||||
| Linda Teikmane, 3.kursa studente Agijas Sūnas galerija piedāvāja iespēju katram interesentam aplūkot Celmiņu, mātes Intas un meitas Austras, veidoto darbu izstādi. Šajā ekspozīcijā ir rodams uzskatāms duālisms, ne tikai atšķirīgo tehniku dēļ, bet arī izstādītie darbi ir grupēti telpās attiecīgi pēc katras autores. Neskatoties uz iepriekš minēto, gleznas un tekstilijas atrodas vienā galerijā, vienā izstādē ar nosaukumu “Dialogs”. Varētu jautāt, vai tiešām šie darbi veido dialogu un kas tos varētu saistīt bez autorēm? Austras Celmiņas uznāciens tekstila materiāla apstrādē sākās studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā. Izkopusi savas prasmes akadēmijā, absolvējot Tekstilmākslas nodaļu ar diplomdarbu “Mežģīņu Spārni” (darbs bija skatāms tekstilmozaīku izstādē Ilonas Veihertes galerijā 2009. gadā) pie pasniedzējas Ainas Muzes, jaunā māksliniece ir pievērsusies izšuvumam, ornamentālam, aplikatīvam un dekoratīvam formu, kā arī apjomu risinājumam. Varam vērot to, ka šie ir materiāli, kurus autore, strādājot šai virzienā, plastiski jūt un kuros spēj radoši izpausties. Inta Celmiņa savas karjeras ietvaros guvusi izglītību dažādās jomās, no kurām mākslai, glezniecībai ir noteicošā loma gan Jaņa Rozentāla vidusskolā, gan Latvijas Mākslas akadēmijā kā mākslas maģistram, bet neizpaliek arī citas disciplīnas, piemēram, pedagoģija, datordizains. Nepievēršoties Celmiņas biogrāfijai visos sīkumos, būtu jāpiemin vien fakts, ka kā pieredzējusi māksliniece viņa ik pēc pāris gadiem atgriežas A.Sūnas galerijā ar savu darbu izstādi, un lasītājam varētu rasties asociācijas ar neseno, 2011. gadā šajā galerijā notikušo izstādi “Sievietes, sievietes, sievietes mākslā un dzejā”. Sievietes kā cilvēces turpinātājas loma, viņas būtība sabiedrībā ir jautājums, kas ir ticis risināts kopš saprātīgais cilvēks apzinājās sevi par saprātīgu kopienas locekli. Sievišķības nenoteiktība, bet neiztrūkstoša esamība visos dzīves aspektos ir uzskatāma par mākslas darbos pamatā risināto tēmu. Sievišķība ne tikai kā princeses statuss un skaistuma, skaistumlietu klātbūtne, bet arī kā vientulība mēnesnīcas sonāšu radītajās noskaņās, ko māksliniece uzskatāmi demonstrē gan vizuāli, gan lietojot mūzikas apzīmējumus (un ap tiem raisītas asociāciju plūsmas) gleznu nosaukumos, piemēram, audeklos “Simfonija”, “Solo”. Sievišķība kā neapvaldīts spēks savā pirmatnējā būtībā, ko ekspresīvā kolorītā un triepienā, dinamiskā kompozīcijā ietver Inta Celmiņa. Dialogs par sievietes eksistences mērķi, ideālo un reālo, ir risināts starp divām personībām ar dažādu dzīves pieredzi, medijiem un autoru izmantotajām tehnikām. Iespējams, ka abu Celmiņu mērķis nav šoreiz nonākt līdz skaidrai definīcijai, bet sniegt savu interpretāciju par to, kā uz šo tēmu varētu skatīties mūsdienu cilvēks, cik dziļi tas ir integrēts gan pašlaik notiekošajās parādībās, gan vēsturiskajā pasaules redzējumā. Pasaules redzējums kā filosofiska un abstrakti izvērsta īpašība veido uzskatu sistēmu gan sabiedrībā, gan indivīdā. Un sieviete, priekšstats par sievieti, ir šīs sistēmas daļa. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
