VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogu darbu izstādi "Durvis" [20.02.2012. 15:12] 03.02.–24.02.2012. Latvijas Mākslas akadēmijas auls LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||
| Pavērtās durvis Veronika Viļuma, 3.kursa studente Trešo gadu Latvijas Mākslas akadēmijā notiek pasniedzēju darbu izstāde, kas apskatāma no 3. līdz 24. februārim. Tajā sastopas 27 dažādu paaudžu autori1, kurus, neraugoties uz mākslinieku atšķirīgajām personībām, individuālo pieredzi un radošo redzējumu, apvieno izstādes tēma – “Durvis”. Šis uzstādījums šķiet visai universāls, jo durvis iespējams skatīt gan tieši, gan piedēvēt tām dziļāku jēgu un dot priekšroku simboliskam traktējumam. Arī izstādes kuratore, keramiķe Līga Skariņa LTV “Panorāma” veidotajā sižetā norāda, ka idejas pamatā ir bijusi vēlme “pavērt durvis sev, paskatīties, kādi esam, parādīt to viesiem. Un tīri filosofiski caur dažādiem materiāliem, caur simbolu valodu, gan strādājot domāt, gan radīt to, ko mēs domājam.” Izmantoto materiālu un tehniku klāsts patiesi ir plašs, sākot no keramiķu Daiņa Lesiņa un Aināra Rimicāna stilizētās koka mazmājiņas “Caureja”, kas “vērš uzmanību uz fiziskās un mentālās attīrīšanās nepieciešamību”, līdz smalkai Māras Bindes vakarkleitai ar lapsādu un Swarowski kristāliem, kas atrodas turpat līdzās. Šādas daudzveidības izstādē netrūkst – Kristiana Brektes milzīgais briedis (“Seko līderim”, 2011) it kā mudina skatītāju atvērt durvis uz panākumiem, kamēr metālmākslinieka Jura Gagaiņa svaigi tapušā darba “Mākslas vēsture” (2012) durtiņas iespējams reāli pavērt, atklājot krāsainas, pagātnes iedvesmotas ainas. Iespējams, pateicoties šai interaktivitātei un pārsteigumam, “Mākslas vēsture” ierindojama starp izstādes apmeklētāju favorītiem. Šoreiz novērtēt savus pasniedzējus īpaši aicināti studenti, tādējādi apmainoties ierastajām lomām un it kā paverot durvis viens otram pretī. Lai arī doma ir uzteicama, grūti spriest par izpildījuma objektivitāti, jo vērtējumu gradācijas tiecas galējībās, piešķirot studentam grūti iegūstamo izcilo vērtējumu – 10 vai atstājot mācībspēku nesekmīgo rindās. Šeit gan gribētos piekrist Ievas Krūmiņas darba anotācijā paustajai atziņai, ka “Ideju telpā durvis nav nepieciešamas”, mudinot arī turpmāk neaizslēgt durvis studentu un pasniedzēju attiecībās. Tomēr, lai arī šādai izstādei piestāv zināma neviendabība, neatbildēti paliek vairākijautājumi – kur ir Aigars Bikše, Agnese Narņicka, Holgers Elers un daudzi citi sevi spilgti apliecinājuši vārdi, kuru pienesums varētu būt svaigs un neatsverams skatītāja priekšstata radīšanā par akadēmijas pedagogu darbu? Turklāt kopizstādes anotācijā minēts, ka to veidojuši mākslinieki, kuri strādā ar materiālu – “tekstilu, stiklu, keramiku, modi, metālu, koku”, tādēļ, lai arī tematiski atbilstoša, nekonsekventa ir Alekseja Naumova vitālās Burano ainavas (“Durvis uz krāsaino pasauli”, 2011) eksponēšana, tas pats attiecināms arī uz Kristapa Zariņa zīmējumu “Toledo” (2007). Savukārt, no uzmanību piesaistošā plakāta netop skaidrs, kāda māksla tad šeit gaidāma, cerot ieraudzīt akadēmijas pedagogu darbu tā daudzveidībā un krāšņumā. Iespējams, risinājums būtu izcelt durvis no eņģēm, lieliski aizsākto tradīciju padarot vērienīgāku un iesaistot visas vizuālo mākslu un dizaina nodaļas un to pasniedzējus. 1 Izstādes dalībnieki: Inta Amoliņa, Inguna Audere, Barbara Ābele, Aija Baumane, Vladimirs Bekmanis, Māra Binde, Irisa Blumate, Kristians Brekte, Ilze Dūdiņa, Inita Ēmane, Arvīds Endziņš, Juris Gagainis, Vineta Groza, Dainis Gudovskis, Elīna Ģibiete, Ieva Krūmiņa, Skaidrīte Leimane, Dainis Lesiņš, Jevgēnija Loginova, Jānis Murovskis, Aleksejs Naumovs, Ainārs Rimicāns, Līga Skariņa, Oļegs Tillbergs, Sandra Utāne, Dace Vītola, Kristaps Zariņš. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
