VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par izstādi "Gunārs Binde – kolekcionārs" [03.02.2012. 11:24] 15.12.2011.–29.01.2012. Latvijas Fotogrāfijas muzejs LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||
| Kristiāna Kārkliņa, LMA 3.kursa studente Līdz 29. janvārim Latvijas Fotogrāfijas muzejā bija apskatāma Gunāra Bindes privātkolekcija. Izstādē iekļautas vairāk kā 70 fotogrāfijas, kuras mākslinieka īpašumā nonākušas kā dāvinājumi no fotogrāfiju autoriem. Ekspozīcijai bija atlasīti plašas tematikas, kā arī reģionālās piederības darbi, kas vietām tika papildināti ar Gunāra Bindes komentāriem par darbu autoriem. Fotogrāfijās ieraugāmi gan romantiski pārīši, kas skūpstās kādā Parīzes parkā, gan skarbi laukstrādnieku portreti, idealizētas lauku ainiņas un drūmi industriālo rajonu nostūri. | ||||||||||
| ||||||||||
| Abos muzeja stāvos bija izstādīti gan latviešu, gan ārzemju autoru darbi. Kā spilgtākie Latvijas fotomākslas pārstāvji jāmin Ilmārs Apkalns (1931–1997), kura darbiem raksturīga izteikti grafiska pieeja, plašu atzinību guvušais fotogrāfs Egons Spuris (1931–1990), kura foto uzņēmumi atrodami ne tikai Latvijas muzejos, bet arī Parīzē un ASV, kā arī daudzpusīgais Hercs Franks (dz.1926), kurš plašāk pazīstams kā kino režisors1, ASV dzīvojošā latviešu māksliniece Helēna Hofmane (dz.1931) un izcilais Rīgā dzimušais fotogrāfs Filips Halsmans (1906–1979), kura uzņemtais Džona Kenedija portrets bija ieraugāms starp izstādītajiem darbiem. Ārvalstu fotomākslu kolekcijā pārstāvēja Aleksandrs Rodčeno (1891–1956, Krievija), aktu fotogrāfs Miloslavs Stibors (1927–2011, Čehija), Lisjēns Klergs (dz.1934, Francija) un daudzi citi. Izstādītie darbi ļauj ielūkoties gan sūrajā veco ļaužu ikdienā, gan apskatīt inscenētas sieviešu aktu fotosesijas, kā arī ļauj palūkoties uz mums – latviešiem ar cittautieša acīm. Ražas svētkus kādā latviešu sētā iemūžinājis dāņu fotogrāfs Jorgens Jensens. Fotouzņēmumā redzami divi pusmūža cilvēki – vīrietis un sieviete, kas tautas tērpos ģērbušies, ar izkaptīm vienā un mazām glāzītēm, piepildītām ar caurspīdīgu šķidrumu, otrā rokā, alkstoši veras tālē. Izstāde aptvēra teju simts gadu pasaules foto mākslinieku pieredzi, stāstus, izjūtas un eksperimentus, kas pārpilda skatītāju ar iespaidiem, kurus brīžiem ir grūti sakārtot, jo no sešdesmito gadu Prāgas vienā mirklī jāpārceļas uz deviņdesmito gadu Parīzi, no fotogrāfa studijas uz lauku nomali. 1 Hercs Franks ir dokumentālo filmu "235 000 000" (1967), "Aizliegtā zona" (1975), "Augstākā tiesa" (1987), "Tava algas diena" (1971), "Esības prieks" (1974), "Ebreju iela" (1992), "Raudu mūris" (1998), "Vecāks par 10 minūtēm" (1978) autors. Vairāk par autoru Nacionālā kino centra mājas lapā: www.filmas.lv/about_people/525 | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
