VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Lauras Ozolas personālizstādi "Horizonts bez mākoņiem" [03.02.2012. 10:00] 6.01.–4.02.2012. "Mūkusalas mākslas salons" LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||||||
| Marta Ozola, LMA 3.kursa studente Gleznotājas Lauras Ozolas personālizstāde "Mūkusalas mākslas salonā" veidota no 18 darbiem, kas tapuši laika posmā no 2006. līdz 2011. gadam. Izstādes nosaukums "Horizonts bez mākoņiem" jau ieskicē izstādīto darbu koncepciju, kas lielā mērā sasaucas ar sievietes ilgu, sapņu, pārdomu un emocionālo pasauli. Tā varētu šķist nenoteikta vai haotiska, taču Lauras Ozolas gleznas atklāj skaidru, izkristalizētu, emocionālajā un fiziskajā pieredzē balstītu tēlu un simbolu radītu sievietes pasauli. Pašanalīzes skats, ko varētu saprast kā raudzīšanos uz horizonta imagināro līniju, atklāj ideju par divu pretstatu, zemes un debess, savienošanos. Mākslinieces darbos tas apspēlēts sievietes un vīrieša attiecību pretstatos un vienotībā, kur tomēr dominē autores dzīves vērojums, nevis moralizējoša vai vērtējoša attieksme. Viens vienīgs vīrieša stāvs gleznā Freebird nation, nostatīts kompozīcijas centrā, statiski pozē kā neiztrūkstoša sievietes dzīves daļa. | ||||||||||||||
 Laura Ozola. Horizonts bez mākoņiem Audekls, eļļa, 220x125 cm. 2011 | ||||||||||||||
| Mākslinieces konceptuālā pieeja atklājas gleznu simboliskajos vēstījumos, kurus caurstrāvo sievišķības elements. Darbi pārsteidz ar precīzu, tēlainu idejas vizualizējumu, kur katram elementam ir sava vieta un nozīme. Savas dzīves būtiskos un svarīgos aspektus māksliniece ietver simbolos. Piemēram, darbā "Lauru lapa" gleznas sārto plakni aizpilda savā starpā nesaistīti simboli, kā krusts ar sirdi centrā, banāns, bikses, gulta u.c., kas atkārtojas arī citos darbos. Iespējams, ka sievieti šie darbi uzrunā tiešāk caur sapņainības un ilgu prizmu. Zilā kleita uz pakaramā, sēdošs un vērojošs kaķis darbā "Lielās cerības" pat iezīmē zināmu melanholiju. Iespējams tā ir sievietes jūtīgā dzīves uztvere, ļaušanās ilūzijām un cerībām, kas to atšķir no vīriešu dzimuma. Lakoniskā, lineārā glezniecības maniere, piesātinātais un košais kolorīts akcentē būtisko. Tas rada arī dzīvespriecīgu un optimistisku noskaņu. Tie nav sievietes murgi vai smeldzīgi personiskie pārdzīvojumi, bet prāta un jūtu aktīva mijiedarbe. Darbu daudzslāņainais saturs paver iespēju plašākai skatītāja interpretācijai. Tā kā gleznās nav risinātas globālas sabiedrības problēmas, darbi spēj uzrunāt skatītāju daudz personiskāk. Reizē tā ir mākslinieces drosme – publiski atklāt dziļi intīmas tēmas, sajūtas un vērojumus. Jāatzīst, ka izstāde ir mākslinieces veiksme. Pārliecinošie darbi un pārdomātais iekārtojums rada vienota veseluma iespaidu. | ||||||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||||||
| ||||||||||||||
