VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Nedēļa "Cosmopolitan" stilā Šeldas Puķītes blogs; 04.10.2011 Šoreiz iznākusi tāda pasaules pilsoņa jeb cosmopolitan cienīga nedēļa, pieredzot britu žurnāla latviskošanu, sarunas un diskusijas par latviešu kolorīto trimdinieku Valdi Āboliņu no Rietumberlīnes un ļaujoties Lietuvas mākslas valdzinājumam Viļņā. Šķiet tikko izkratīju tukšu ceļa somu, kad jau sapņoju par ceļojumu uz Tallinu, bet varbūt jāsaņemas un jādodas pa taisno uz Britu salām, uz pašu Londonu, kur oktobra vidū norisināsies Frieze Art Fair 2011. | ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
| Bet kas tad īsti notika? Tātad, pirmkārt, veram vaļā šampanieša pudeli, jo latviski ir iznācis jauns žurnāls Intelligent Life jeb kā man patiktos to nodēvēt, "Cosmopolitan intelektuāļiem". Pasākuma sakne meklējama žurnāla "Ir" sadarbībā ar britiem, veidojot latvisko versiju The Economist izdotajam žurnālam(1), repektīvi Elvisu Presliju nomainot ar Jura Žagara foto uz vāka. Intelligent life glamūrīgais noformējums ierāda tam nišu kioskā blakus žurnālam Frank’s, kurš savukārt sevi pozicionē, lietojot vārdu salikumu unisex literature(2). Kopumā jau prieks, ka mūsu platuma grādos parādās kultūras preses izdevumi, kas cenšas žonglēt uz akrobātu virves starp, no vienas puses, daudzajiem sieviešu žurnāliem, dzelteno presi un no otras puses, specifisku nozaru izdevumiem, kam pa lielam, ir sava noteikta, šaura mērķauditorija. | ||||||||||||||||||
| Pievēršoties mākslas notikumu apskatam jāatzīmē, ka izstāžu ziņā šī nedēļa bija izelpas posms, lai gan mākslas galerijā "Daugava" tika atklāta Birutas Delles personālizstāde "Tveramais un netveramais"(3), kas ir must see classic listē. Personīgi es ļāvos nelielām pārmaiņām, apmeklējot dažādu projektu prezentācijas un vienkārši – jaunu iespaidu uzsūkšanas procesam. | ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
| "kim?" laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar restorānu Kitchen izstādīja un prezentēja Maijas Tabakas gleznu "Valda Āboliņa portrets" (1979), kas tagad apmēram divus mēnešus būs apskatāma minētajā restorānā. 29. septembra tikšanās, kurā ar saviem apkopotajiem materiāliem par Valdi Āboliņu uzstājās mākslas zinātniece Antra Priede, tika manifestēta gleznā redzamā personība un atsegtas interesantas kultūras vēstures šķautnes. No sarunas par Āboliņa kā trimdas paaudzes atvasi un mākslas procesu menedžeri, kas nodzīvojis lielāko daļu sava mūža Rietumberlīnē, tēma aizvirzījās uz atmiņu stāstiem un vēstuļu iztirzāšanu. Sarunās piedalījās gan viens no sarakstes biedriem Jānis Borgs, Āboliņa radi un draugi, kā arī atnākušie interesenti. Pēc sarunām par savdabīgo Mail-art formas saraksti, cenzūras apiešanu performancēm līdzīgās akcijās ar pasta darbiniekiem, par kreisajām un labēji domājošajām trimdas atvasēm un Āboliņa savdabīgo ārējo tēlu, vakars pacilātā noskaņojumā noslēdzās ar domu (vismaz man noteikti), ka 1987. gadā notikusī Valda Āboliņa izstāde LNMM ir pelnījusi restartu. Ir pagājuši divdesmit gadi un ir izaugusi jauna paaudze, kas ar šo interesanto personību un viņa devumu nav pazīstama. | ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
| Nedēļas noslēdzošā daļa izvērtās par mākslas un saules baudīšanu Lietuvā. Pēc pirmā skata Viļņa šķiet provinciāla pilsētiņa, kura paredzēta, lai baudītu pēdējās siltās rudens dienas un notiesātu pasakaini garšīgu šokolādes siera kūku pseidoitāliskā kafejnīcā. Iespaids var būt mānīgs, jo zem šīs it kā laucinieciskās pieticības slēpjas talantīgi cilvēki un dārgumu krātuves. Iespēja baudīt Viļņas labumus bija tikai vienu dienu, tāpēc aptuvenais grafiks skaidrs – meklēt leišu mākslu. Tad nu noslēgumā jāsaka, ka pēc konkrētā ceļojuma atmiņā paliekošs ir CAC jeb Laikmetīgās mākslas centrā redzētā fotogrāfa Algimantas Kunčius (dz.1939) digitalizēto filmu parāde ar nosaukumu "Filmu piezīmes: 1979-1984", kurās dokumentētas dažādas ar kultūru saistītas personības nepiespiestā, intīmā gaisotnē. Īsumā jāsaka, ka Kunčiusa filmas atgādina impresionistisku un poētisku melnbalto fotogrāfiju atdzīvināšanas procesu, kur mākslinieks izmīlē katru kadrā fiksēto detaļu, padarot to par svarīgu stāsta sastāvdaļu(4). Otrs patīkamais atklājums un vieta, kur atgriezties vēl un vēl bija Lietuvas Nacionālā mākslas galerija, kas savu pašreizējo izskatu ieguva pēc rekonstrukcijas 2009. gadā. Petras Repšis, Stanislovas Kuzma, Kostas Dereškevičius, Petras Mazūras un Česlovas Lukenskas ir tikai daži no galerijā figurējošajiem uzvārdiem. Plašajās telpās vairākos stāvos savu mājvietu atraduši daudz brīnišķīgu Lietuvas 20. un 21. gadsimtā radītu mākslas darbu, kas ļāva man novērtēt un apbrīnot interesantos artefaktus, kuru fotografēšana gan par nožēlu bija stingri aizliegta. | ||||||||||||||||||
| Vēl tik must see liste, kuru piepildīt šonedēļ nav grūti, tomēr izcelt vēlos neparastākos notikumus. Domājot par izstādi Peckshot - turpinājums(5), kur mākslinieku lomu spēļu maiņu izspēlēs kinematogrāfi, prātā nāk mākslinieka un režisora Džuliana Šnābela (Julian Schnabel, 1951) gadījums. Savukārt svētdien ir iespēja doties uz Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeju, kur noslēdzas piektais akmeņu stādīšanas gads un lieliski pavadīt nedēļas nogali. 1 http://moreintelligentlife.com 2 http://www.frankshouse.lv/web/franks.html 3 Izstāde apskatāma līdz 22.10.2011 4 http://cac.lt/en/exhibitions/current/5201 5 Latvijas Mākslas akadēmijas 2.stāva vestibilā (4.10.-23.10.2011) | ||||||||||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
