VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Daiļais hibrīds Iliana Veinberga, mākslas kritiķe Gundega Strautmane. "Punkts...līnija" 20.02.-06.03.2009. Agijas Sūnas mākslas galerija | |
|
Gundegas Strautmanes darbu izstāde "Punkts...līnija" bija savdabīgs un ievērības cienīgs notikums Latvijas mākslas dzīvē, jo tā bija viena no retajām reizēm, kad kultūras sabiedrībai tika piedāvāta semantiski piesātināta māksla, kas ne tikai saturiski, bet vairāk pat ar tapšanas motīviem un savu fizisko eksistenci izgaismo noteiktus problēmjautājumus, kuri vēsturiski bijuši un vēl joprojām ir aktuāli lokālajā kultūras diskursā, - piemēram, par dizaina, amatniecības, vizuālās un konceptuālās mākslas kategorijām un to robežām, par mākslas uztveres fenomenoloģiju. Latvijā tekstila jomā dažādu iemeslu dēļ dominē vēsturiski orien-tēta mākslinieciskā izglītība. Arī Gundega Strautmane savulaik ir sēdējusi stellēs un darinājusi gobelēnus. Taču paralēli viņa arī meklējusi ceļus, kā komunicēt tekstila būtību saviem vienaudžiem - cilvēkiem, kuru sapratne viņai tolaik bija būtiska, bet kuriem bijis grūti iedziļināties gobelēna finesēs. | |
 Gundega Strautmane. Punkts... Līnija... Futūrisms... 46x46cm. 2007. Foto: Mārtiņš Ziders | |
|
Darbi, kas bija redzami izstādē, ir alternatīvas meklējumu rezultāts. Tās ir vairāk nekā desmit autortehnikā darinātas šķietami dekoratīvas vienības: uz neliela formāta papīra noteiktā simetriskā sistēmā izvietotas pērlītes, starp kurām izvīts smalks pavediens, iezīmējot ornamentālos ritmus. Darba radīšanā izmantota šķiedra, un tehnika ir līdzīga knipelēšanai, tādējādi iekļaujot mākslinieces veikumu tekstila amatnieciskajā tradīcijā. Šādu pieeju leģitimē arī apstāklis, ka būtiska loma Gundegas Strautmanes daiļradē ir ornamentam, lai gan tā parādīšanās savulaik bijusi paradoksāla. Proti, viņa savu profesionālo nākotni redz tekstildizainā - laikmetīgā, eksperimentālā un rūpnieciskā, taču dizaina studiju laikā Vācijā atskārtusi, ka viņu ļoti saista arī dekoratīva simetrija, raksti un ornamenti, kurus konceptuāli orientētā mācību iestāde nav varējusi pieņemt kā "dizainu". Anša Cīruļa piemiņas izstādes apmeklējums esot nostiprinājis pārliecību par viņas patiesajām interesēm tekstilā, un rezultāts, kā vēsta pati māksliniece, ir šāds: trīs portfolio vietā viņa pie klientiem esot sākusi iet ar vienu, to, kurā apvienoti vizuālās mākslas, digitālās grafikas un tekstildizaina darbi. Šādā aspektā Gundegas Strautmanes radošā darbošanās ir interesanti analizējama feminisma diskursa ietvaros, jo dažādi roku darbi cauri laikiem bijusi sieviešu estētiskās uztveres un izpaušanās joma. Lai arī Gundegas Strautmanes veidotos darbus var uzskatīt par tradīciju modernizēšanu, ornaments tajos parādās savdabīgā, no tradīcijas būtiski atšķirīgā veidā. Māksliniece izmantojusi Braila raksta zīmes, kurās transkribējusi kristiešu lūgšanu frāzes un uzrakstījusi tās ar sataustāmu pērlīšu palīdzību. Šīs pērlīšuzīmju kopas izkārtotas simetriskā ritmā, gan atkārtojot lūgšanas tekstu, gan arī veidojot iespaidīgu, dekoratīvu rakstu. Rezultātā darbi ilustrē klasisku konceptuālistu gājienu, kurā vēl piedevām tiek izmests salto: teksts pirmām kārtām padarīts par trīsdimensionālu fizisku struktūru. Tas ir lasāms un tā saturs uztverams tikai ar taustes palīdzību; atkārtojumi un atkārtojumu kopu ornamentālais izkārtojums sniedz arī sensuāli estētisku, ne tikai literāru pieredzi. | |
 Gundega Strautmane. Dona Norbis Pacem. 46x46cm. 2009. Foto: Mārtiņš Ziders | |
|
Lielai sabiedrības daļai nav specifiskās Braila lasīšanas prasmes, tādēļ teksta nozīme šiem cilvēkiem nav pieejama un fiziskā struktūra jeb pats teksts kalpo vien par dekoru, kam piemīt ārēji pievilcīga, ornamentāla forma. Taču tiek pateikts priekšā, ka šī ornamentālā forma ir lūgšana, tiek aktualizēts noteikts kristiānisks un vēsturisks konteksts, kādā to skatīt. Reliģiskā perspektīva iedarbina iztēli, un ritmiskās, centriskās struktūras vedina iztēloties kosmisko kārtību, Visuma plašumu, dabas cikliskumu utt. - pārlaicīgas kategorijas, ar kurām tieši vai netieši operē reliģija. Šis līme-nis savukārt nav pieejams tiem, kuri savā ikdienas saziņā ir spiesti lietot Braila rakstu. Kopumā autore radījusi ne tikai vizuāli un tehnoloģiski iespaidīgus mākslas darbus, bet arī hibrīdus ar vairākiem jēgas slāņiem. Šos darbus var baudīt arī vājredzīgi un akli cilvēki, kam vizuālā māksla būtībā nav pieejama. Māksliniece ir testējusi savus darbus Strazdumuižas internātā un Juglas neredzīgo pansionātā, lai noskaidrotu, vai tie ir tiesīgi pretendēt uz neredzīgiem cilvēkiem uztveramas mākslas statusu. Šī unikālā pieredze motivēja Gundegu Strautmani domāt tālāk par iespējām radīt ekvivalentu pārdzīvojumu estētiskajai baudai. Nepieciešamība pieskarties darbiem, taustīt tos paver jaunu, iepriekš īpaši nelietotu perspektīvu mākslas uztverē, proti taktilās sajūtas un to raisītās emocijas, pārdomas. Nevar noliegt, ka redzīgam cilvēkam taustes uztvere nav prioritāra, tāpēc būtu gaužām interesanti, ja šī spēja būtu jāattīsta, lai varētu pilnasinīgi un daudzdimensionāli uz-tvert kādu mākslas darbu. Šķiet, šāds scenārijs mākslas pasauli darītu tikai krāšņāku. | |
| Atgriezties | |
