VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Tatjanas Krivenkovas izstādi [15.03.2011. 12:55] Tatjanas Krivenkovas personālizstāde "Gaismas atdalīšana no tumsas" 10.03.–5.04.2011. Galerija "Māksla XO" | ||||||||||
 Tatjana Krivenkova. Gaismas tdalīšana no tumsas II. 60x70 cm. 2010 | ||||||||||
| Elvija Pohomova: No 10. marta līdz 5. aprīlim galerijā „Māksla XO” skatāma mākslinieces Tatjanas Krivenkovas personālizstāde, par kuru vairums cilvēku vai, kā tīk teikt vienam no mūsu pasniedzējiem, „cilvēkiem no ielas” būtu sakāms: „Kas gan tā par mākslu? Pat bērnudārznieks mācētu uzgleznot smukāk!”. Tiesa, mākslinieces izvēlētā bezpriekšmetiskā glezniecība lielai daļai cilvēku varētu palikt nesaprasta, jo jūsmot par reālistiski uzgleznotām klusajām dabām vai ainavām vienmēr būs vieglāk. Māksliniece šajā izstādē atsaucas uz Alberta Einšteina izstrādātās relativitātes teorijas atziņu, proti, ka „viss ir relatīvs jeb atkarīgs no novērotāja”, kā arī – „viss ir jāvienkāršo, cik vien iespējams”(1). Krivenkova darbos pierāda konsekventu turēšanos pie šīm atziņām, jo gleznās skaidri nolasāmu sižetu neatrast, tā vietā skatītājs pats ir spiests domāt par to, ko tad tieši māksliniece ir vēlējusies paust. Palīdzēt gleznas nolasīšanā var vienīgi darbu nosaukumi – apskatāmajiem desmit darbiem ir kopīgi trīs nosaukumi, kas ļauj tos uzlūkot gan kā autonomus gleznojumus, gan kā vienotu veselumu, piemēram, „Vasarsvētki 11” un „Vasarsvētki 12”, u.tml. Tāpat skatītāju varētu pārsteigt gleznu krāsu maiņa. Tas, kas sākumā šķiet tikai kā balti nokrāsots audekls, patiesībā ir ļoti smalks un niansēts gleznojums, un atkarībā no skatītāja atrašanās vietas, gleznas krāsa mainās, piemēram, darbā „Gaismas atdalīšanās no tumsas III” sākotnēji šķietami baltais audekls iegūst niansēti dzeltenus toņus vai turpat blakus esošajā „Gaismas atdalīšanās no tumsas IV” sākotnēji melnais audekls pārvēršas piesātinātu tumši violetu un zilu krāsu jūklī. Pirmajā mirklī rodas vēlme Krivenkovas darbus kaut kādā mērā salīdzināt ar Barbaras Gailes gleznām, kur sastopamas spēles ar krāsu pigmentiem, kā rezultātā darbi it kā maina krāsu, bet Krivenkovas darbi atstāj vieglāku iespaidu. Pati māksliniece par savu glezniecību saka: „Esmu diezgan ilgi gleznojusi un man ir izstrādāta sava valoda, zīmes, ar kurām varu pateikt savas domas. Liekvārdība atņem būtību. Man gribas visu atmest. Nedomāju, ka tā ir attālināšanās no realitātes, tā drīzāk ir tās pievilkšana sev tuvāk, lielāka iedziļināšanās”(2). Iesaku apmeklēt šo izstādi un atrast to gleznu būtību, kuru katram pēc iedziļināšanās darbos būs izdevies atrast. (1) studija.lv/index.php?parent=4340 (skat. 11. 03. 2011.) (2) www.makslaxogalerija.lv/lat/makslinieki/tatjana–krivenkova/ (skat. 11. 03. 2011.) | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
