VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Otrās Purvīša balvas izstādi [22.02.2011. 14:06] Otrā Purvīša balvas izstāde 18.02.–10.04.2011. LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" | ||||||||||
 Fragments no Kriša Salmaņa izstādes "Pazudušie" | ||||||||||
| Elvija Pohomova: 18. februāra vakarā izstāžu zālē "Arsenāls" lielu apmeklētāju skaitu pulcēja otrās Purvīša balvas izstādes atklāšana. Šķiet, ka pašas balvas ieguvēja vārds nevienam īpašu pārsteigumu nesagādāja, jo jau ar doto iespēju Latviju pārstāvēt 54. Venēcijas Mākslas biennālē bija sākusies mākslinieka Kristapa Ģelža zvaigžņu stunda. Runājot par pašu izstādi, jāsaka, ka šī ir tā lieliskā iespēja vienkopus skatīt tos latviešu mākslinieku darbus, kuri ir spējuši uzrunāt ne tikai žūrijas locekļus, bet arī mākslas mīļotājus. Lai izteiktu plašu un argumentētu viedokli par katru no izstādes dalībniekiem, vajadzētu vismaz astoņu lapaspušu izvērsumu, bet, tā kā ir noteikts aptuvens raksta limits, tad pieminēšu vien, manuprāt, svarīgāko un ievērības cienīgāko. Ekspozīcija iesākas ar balvas ieguvēja Kristapa Ģelža akvareļglezniecības darbiem no izstādes "Varbūt" (galerija „Māksla XO”,15.10.–03.11.2009.). Domāju, ka vairākumam mākslas profesionāļu un baudītāju Ģelža māksla liekus komentārus neprasa, un arī šie akvarelī izpildītie darbi šķiet nesam sevī tos intelektuālos un formālās izteiksmes līdzekļus, kas raksturīgi mākslinieka darbiem. Atklāšanas laikā dzirdēju pat tādus izsaucienus kā: „Tie darbi ir no apakšas izgaismoti? Ļoti interesanti!”, jo patiešām, vien ātri tos aplūkojot, liekas, ka darbi it kā veidoti uz caurspīdīga materiāla ar krāsām, bet šo efektu sniedz uz katra darba projicētie gaismas stari. Gribas uzteikt izstādes iekārtojumu tieši Ilmāra Blumberga ("Lietiņš līst, lietiņš līst! Lietiņš līst! Sapērk bildītes. Sapērk bildītes. Sapērk bildītes! V. Irbe" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā, 11.12.2010.–30.01.2011.) sakarā; ļoti veiksmīga ir mākslinieka veidoto video eksponēšana iekārtotajā melnajā istabā, kas ļauj jau pašam par sevi tumšajam video saplūst ar tumšo telpu un izcelt video redzamās ķermeņa aprises. Tas pats jāsaka arī Mārtiņa Ratnika darbu ("Zeme", "kim?" VKN galerijā Spīķeros, 12.09.–02.10.2009.) sakarā. Lai izprastu Lancmaņa gleznu cikla (Gleznu cikls "Piektais bauslis. Revolūcija un karš" Latvijas Kara muzejā, 04.04.–31.08.2009.) revolūcijas un nemiera noskaņu, ieteicams pirms tam vismaz uzmest aci katras gleznas stāstam, kas parādīts gan tekstuāli, gan ar fotoattēliem, norādot arī uz vēsturiskajiem inspirācijas avotiem. Te gan ir sastopama jau diezgan izplatītā problēma eksponējot eļļas gleznas – apgaismojuma mestie gaismas stari atspīd pret darbu virsmu, un darbu baudīšana tiek mazliet izbojāta, bet tas, protams, nemazina darbu pievilcību. Manas uzslavas saņemtu arī Kriša Salmaņa ("Pazudušie" "Rīgas mākslas telpā", 25.04.–24.05.2009.) un Kaspara Podnieka ("Neparasta vieta" "kim?" VKN galerijā Spīķeros, 16.01.–07.02.2010.) darbi, kas uzrunāja tieši ar savu kaut kādā mērā latvisko noskaņu (Salmaņa Latvijas ainava video, noliektie koki; Podnieka ģimenes lauku sēta Drustos). Žēl, ka izstādes laikā vairs nav apskatāms atklāšanas laikā uz vestibila sienas projicētais video ar visiem astoņiem nominantiem, kas varētu tikt vērtēts kā mākslas darbs pat par sevi. Dzirdēju izteikumus, ka „šis video liek ieiet transā” un „patīk gandrīz labāk par dažiem izstādē redzamajiem mākslas darbiem”. Nominanti, kas it kā neveic nekādas īpašas darbības, bet parādīti video palēlinājumā tiešām šķita kā vesels mākslas darbs un cerams, ka, ja kas tāds tiks izveidots arī nākamajās Purvīša balvas izstādēs, tas tiks demonstrēts arī visā izstādes apskates laikā. Lai arī neviens no maniem favorītiem neieguva galveno balvu, mierinājums ir iespēja par to nobalsot, ko arī iesaku izdarīt ikvienam izstādes apmeklētājam. Ekspozīcija patiesi ir spēcīga, un ar nepacietību jau sāku gaidīt nākamo izstādi 2013. gadā. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
