VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Modra Ģelža izstādi [01.02.2011. 15:28] Izstāde "Modris Ģelzis. Latvijas arhitekts. 20. gadsimts" 25.01.–27.03.2011. "Rīgas mākslas telpa" | ||||||||||
 Modris Ģelzis uz savas savrupmājas Pabažos fona. Foto: Andris Tone. Publicitātes foto | ||||||||||
| Inga Karlštrēma: "Rīgas mākslas telpā" 25. janvāra vakarpusē tika atklāta izstāde "Modris Ģelzis. Latvijas arhitekts. 20. gadsimts". Tās plašo ekspozīciju veido Modra Ģelža (1929–2009) dāvinājums Latvijas Arhitektūras muzejam: studiju laika darbi, nerealizētu projektu vīzijas, realizētu projektu skices, zīmējumi, maketi un fotogrāfijas, aptverot 20. gs. otrās puses un 21. gs. pirmās desmitgades radošo mantojumu. Ekspozīcijā šos hronoloģiski kārtotos materiālus papildina teksti, kas ne vien informē par notikumiem un atziņām, bet uzbur un iedzīvina mainīgo laikmeta situāciju. Izstādes centrālo vietu ieņem Modra Ģelža projektētās un būvētās ģimenes vasarnīcas (1959) modelis, kas izgatavots mērogā 1:1, ikvienam izstādes apmeklētājam dodot iespēju telpiski pieredzēt šī modernā, apbrīnojami kompaktā un vienlaikus telpiski atvērtā projekta kvalitātes. Izstādes veidotāji (kuratori Jānis Lejnieks un Ilze Martinsone, ekspozīcijas mākslinieks Kristaps Ģelzis) piedāvā izstādi skatīt kā laikmetīgu. Un, patiesi, izstāde ar savu gaišo, vienkāršo un skaidro veidolu neatgādina retrospekciju: ekspozīcijas materiāli nav vis pakārtoti kādam šodien radītam ietvaram, bet gluži otrādi – papildinājumi un noformējums izriet no gatavo, izstādīto oriģinālo projektu planšetu formāta un to vizuālajām kvalitātēm. Turklāt ģimenes vasarnīcas modelis izstādes ietvaros ir atstāts nenobeigts, it kā tēlaini norādot, ka „turpinājums vēl sekos”. Izstādes sasniegums ir tajā, ka tās veidotājiem ar vienkāršiem un pārdomātiem izteiksmes līdzekļiem ir izdevies radīt noskaņu par autora klātbūtni, liekot domāt, ka Meistars ir tepat starp mums. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
