VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| ”STUDIJAS” APTAUJA 2009 | |
| 1. Nozīmīga izstāde Latvijas muzejos, galerijās, “X” vietā (jebkurā citā vietā, kur ticis rīkots mākslas vai kultūras pasākums) Pēteris Bankovskis: Portretu un pašportretu izstāde “Arsenālā”. Imanta Lancmaņa konceptuālā izstāde Latvijas Kara muzejā. Valdis Dombrovskis: Kā vienas no saistošākajām šīgada izstādēm vēlos atzīmēt Cēsu Mākslas festivāla “Cēsis 2009” izstādes augustā – Latvijas un citu valstu mākslinieku modernās mākslas darbu izstādi bijušās alusdarītavas telpās un izcilā latviešu mākslinieka Borisa Bērziņa darbu izstādi Cēsu Izstāžu namā. Esmu patiesi gandarīts, ka tik augsta līmeņa vizuālās mākslas notikums tiek rīkots arī ārpus galvaspilsētas, un novēlu festivālam turpināt iesākto tradīciju. Spilgts notikums bija arī Vilhelma Purvīša balvas izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Kā nacionāli nozīmīgs pasākums jāvērtē izstāde – ekspozīcija par godu Latvijas Nacionālā vēstures muzeja deviņdesmitgadei. Atzinīgi novērtēju arī izstādes dažādos Latvijas muzejos un citās vietās par godu Latvijas deviņdesmitgadei. Eduards Kļaviņš: Intas Rukas izstāde “Amālijas iela 5a” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Katrīna Neiburga: Survival Kit, Laikmetīgās mākslas centrs. Stella Pelše: Imanta Lancmaņa personālizstāde “Revo¬lūcija un karš. Piektais bauslis” Latvijas Kara muzejā – racionāla vēstījuma un sirreālu vīziju sintēze, cenšoties pārvarēt modernisma ieviesto iluzorā (saturiskā) un gleznieciskā (formālā) elementa nošķīrumu. Jāmin arī Kristīnes Kursišas un Mika Mitrēvica personālizstādes (galerija “Alma” un “kim?” mītne Spīķeros), kas iezīmēja ietilpīgus, suģestējošus meklējumus ar šķietami jau pasen aprobētiem telpisku instalāciju izteiksmes līdzekļiem. Laima Slava: Purvīša balvas izstāde “Arsenālā” līdz ar katalogu kā mākslas procesa dokumentētāja un veicinātāja. Cēsu Mākslas festivāls kā nopietns ārpus Rīgas veidots augstākā līmeņa mākslas pasākums ar ambīcijām uz starptautiska notikuma statusu. Kristapa Ģelža darbi galerijā “Māksla XO” un izstādē “Vielmaiņa” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā – asprātīgu intelekta rotaļu un virtuozas amatprasmes apvienojums mākslas notikumā, kas pierāda, ka šodien nav neaktuālu mediju, būtiskais ir aktuāla domāšana un profesionalitāte. Imanta Lancmaņa projekts “Revolūcija un karš. Piektais bauslis” – cilvēciski sarežģītas tēmas vēl nebijis konceptuāls risinā¬jums, apvienojot dokumentālo, literāro, filozofisko materiālu ar baroka, simbolisma, fotoreālisma stilistiku gleznu ciklā un to pavadošā grāmatā. Jānis Taurens: Nozīmīgas bijušas izstādes jaunajā, nelielajā galerijā “VKN” Spīķeros. Negribētu izcelt kādu vienu vai tās salīdzināt, bet vēlētos uzsvērt Latvijas laikmetīgās mākslas kvalitāti, ko varam šeit vērot. Vilnis Vējš: “Brīnišķīgais ceļojums” (12.–30.09.2009. VEF, 7. korpuss), kuratore Ieva Kulakova. Valdis Zatlers: Visspilgtāk atmiņā ir palikusi Latvijas Re¬publikas proklamēšanas 90. gadadienai veltītā izstāde “No de facto līdz de iure” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Izstāde atspoguļoja mākslas klātbūtni valsts izveidošanas svarīgākajos vēsturiskajos brīžos. 2. Spilgts, nozīmīgs notikums pasaules mākslas scēnā Pēteris Bankovskis: Atēnu Akropoles jaunā muzeja atklāšana. Valdis Dombrovskis: Spilgts notikums pasaules mākslas dzīvē bija Venēcijas 53. mākslas biennāle un Latvijas dalība tajā. Latvijai nozīmīgs notikums bija unikālās akcijas “Baltijas ceļš” dokumentārā mantojuma iekļaušana UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā. Eduards Kļaviņš: Kloda Leveka (Claude Leveque) instalācija Francijas paviljonā 53. Venēcijas biennālē. Stella Pelše: Venēcijas biennāle, kas, neraugoties uz neskaitāmiem konkurentiem, kuri saauguši kā sēnes pēc lietus, joprojām ir nepārspējama tieši pieredzes spektra un daudzveidības piedāvājumā. Laima Slava: Protams, Venēcijas biennāle – joprojām nekā aptverošāka ieskata radīšanai par mākslas procesiem pasaulē nav. Arle-Photo – šogad jubilejas forums, iespaidīgs gan ar plašu ieskatu aktuālajā fotogrāfijas procesā, gan fotovēsturi un dižu meistaru vērienīgām izstādēm. Jānis Taurens: Šogad iznāca apmeklēt tikai Venēcijas biennāli, taču par nozīmīgu notikumu pasaules mākslas scēnā to var atzīt arī vairāku citu iemeslu dēļ – pirmkārt, izstāde parāda un ļauj salīdzināt kuratora koncepciju un nacionālo ekspozīciju izpratni par laikmetīgo mākslu, otrkārt, Latvijas ekspozīcija pārliecinoši iekļāvās gan biennāles tēmā, gan laikmetīgās mākslas attīstības tendencēs. Vilnis Vējš: Šogad neesmu bijis ārpus Baltijas. Valdis Zatlers: Vērtējot plašākā laika griezumā, kā spilgtākais jāmin renesanse kā mākslas stils. 3. Jūsu atklājumi mākslā 2009. gadā Pēteris Bankovskis: Būtiskākais – tādas “mākslas” nemaz nav. Valdis Dombrovskis: Spilgta un pārliecinoša šogad bija diriģenta Andra Nelsona debija pie Birmingemas galvenā diriģenta pults, kura sniegums vairākos Eiropas nozīmes festivālos izpelnījās publikas ovācijas un saņēma augstu kritiķu novērtējumu. Interesants un saistošs, kā allaž, bija pasākums “Muzeju nakts”, kura laikā dažādus Latvijas muzejus apmeklēja rekordliels cilvēku skaits. Priecē kultūras dzīves attīstība Spīķeros, kas pamazām kļūst par radošās dzīves centru Rīgā. Eduards Kļaviņš: Imanta Lancmaņa “atklāta kon¬ceptuā¬lisma” princips viņa izstādē “Revolūcija un karš. Piektais bauslis” Latvijas kara muzejā. Katrīna Neiburga: Grafikas izstāde “Vielmaiņa” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Patīkami pārsteidza tieši videodarbi. Stella Pelše: Laikmetīgās mākslas centra rīkoto Survival Kit aktivitāšu komplekss un VEF korpusa iespaidīgā brutālisma telpu apgūšana jutekliski piesātinātajā izstādē “Brīnišķīgais ceļojums”, kas mēģināja būvēt tiltus starp reizēm pārspīlēti nošķirtajām tradicionālās un laikmetīgās mākslas sfērām. Laima Slava: Dīvaini, bet pasaules vizuālās mākslas scēna atšķirībā no mūzikas joprojām lieliski iztiek bez vārdiem no Latvijas... Jānis Taurens: Vārdam “atklājums” piemīt kaut kas no Jaunās pasaules atklāšanas patosa – šajā nozīmē atklājumu nav (ja nu vienīgi vēsturiski – 60. gadu mākslā). Mazāki atklājumi – piemēram, Mārtiņa Ratnika videoinstalācija “Zeme”. Vilnis Vējš: Pētu pagājušā gadsimta 60.–70. gadu mākslu, kur atklājumu daudz: Visvaldis Ziediņš, protams, un vēl Modra Tenisona teātris Lietuvā, Anša Rūtentāla zīmētā dienasgrāmata... Jaunākais atklājums – Ausekļa Baušķenieka kinētiskie objekti. Valdis Zatlers: 2009. gadā mani patīkami pārsteidza LNO baleta trupas iestudētais Pētera Čaikovska balets “Anna Kareņina”. 4. Ievērojamākā, nozīmīgāka 2009. gadā izdotā grāmata Pēteris Bankovskis: Intas Dišleres un Zaigas Gailes sagatavotā grāmata par Rūmenes muižu (izdevēji SIA “Zaigas Gailes birojs”, SIA “Rūmenes muiža”). Valdis Dombrovskis: Viens no maniem spilgtākajiem literārajiem atklājumiem bija Ingas Ābeles romāns “Paisums”, par kuru rakstniece saņēmusi arī starptautisku atzinību. Esmu patiesi gandarīts, ka Latvijā ir tik talantīgi un daudzsološi rakstnieki. Eduards Kļaviņš: Kristiānas Ābeles “Johans Valters” (izdevējs “Neputns”). Katrīna Neiburga: “Ivars un Maija: 100 gadi dokumentālajā kino” (izdevējs “Neputns”). Stella Pelše: Kristiānas Ābeles monogrāfija par Johanu (Jāni) Valteru – sen gaidīts rezumējums vairāk nekā desmit gadu izpētei un starptautiskai sadarbībai. Iespēja atbrīvoties no iesakņotiem mītiem un klišejām par šo gleznotāju, kas saistīts gan ar latviešu, gan vācu kultūras pasauli. Jāatzīmē Alises Tīfentāles grāmatas “Alnis Stakle” (sērijā “Studijas bibliotēka”, izdevējs “Neputns”) analītiskā nopietnība, kas atgādina par neļaušanos pārāk pieticīgai un plašas publikas prasībām pielāgotai pieejai. Jānis Taurens: Lielajās pasaules valodās grāmatu ir pārāk daudz, lai par to būtu vērts runāt. Savukārt latviešu valodā laikmetīgajai mākslai (mūzikai u. c. jomām) veltīto darbu skaits liek šo kontinentu salīdzināt ar Snarka medību karti. Tomēr dažas nelielu salu kontūras iezīmējas: Maksa Horkheimera un Teodora V. Adorno “Apgaismības dialektika” (izdevējs Laikmetīgās mākslas centrs); Alesandro Bariko “Hēgeļa dvēsele un Viskonsinas govis. Bēgošais ģēnijs” (izdevējs “Neputns”); Roberta Smitsona “Rakstu krājums” (izdevējs Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļa sadarbībā ar biedrību "Biennāle–2005"). Vilnis Vējš: Laikam netieku līdzi laikam. Personiski saistošākās bija Tenesija Viljamsa “Atmiņas”, kas izdotas vēl pērn. 5. Interesantākie raksti, izteikumi publikācijās, mākslas kritikā vai sarunās par mākslu Pēteris Bankovskis: Imanta Lancmaņa teksti paša izstādes katalogā, viņa raksti žurnālā “Māksla +”. Valdis Dombrovskis: Saistībā ar saspringto darba režīmu un valdības vadītāja pienākumu pildīšanu valstij visnotaļ izšķirošā laikā brīvajos brīžos visvairāk uzmanības nākas veltīt publikācijām un materiāliem par finanšu un ekonomikas tematiku. Diemžēl, lai iepazītos ar publikācijām par mākslu un kultūru, atliek visai maz laika. Tādēļ konkrētus tematus šoreiz neriskēju minēt. Eduards Kļaviņš: Viļņa Vēja izstāžu recenzijas. Katrīna Neiburga: “Briesmīgais spēks”, Juris Lorencs, “Rīgas Laiks”, 2009. gada jūlijs. Stella Pelše: “Kamēr Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennālē ar Kultūrkapitāla fonda ekspertu svētību atzīta par vienīgo “nacionāli nozīmīgo” notikumu vizuālajās mākslās šajā gadā, Rīgas mākslas telpā savus darbus izstādījuši censoņi, kas uz šādu nozīmību vēl tikai cer. Vai tam ir pamats, nav atkarīgs tikai no viņiem. Savs vārds sakāms arī nācijai tās “ekspertu” personā – vai tai šķiet nozīmīgi arī, kas notiek pašu mājās, un vai ir maz kādi kritēriji, pēc kuriem vērtēt mākslas nozīmību, izņemot starptautiskas reprezentēšanās potenciālu, kurš – ak vai! – jau atkal ir atkarīgs tikai un vienīgi no ārpus Latvijas sakrātu atzinību pūra.” (Vējš, Vilnis. Akadēmijas nacionālās īpatnības. Diena, 2009, 20. jūn.) “Priekšmetiem Kristīnes Kursišas darbos jāveic stingri kon¬trolētas funkcijas, kas nodrošina zināmu daļu paredzamas veiksmes, bet jau minētais darbs ar bruncīšiem un baloniem rāda mākslas brīžiem voluntāro dabu. Tēlaini sakot – palaisti brīvībā, koristi var nodziedāt vēl skaistāk bez diriģenta modrās uzraudzības.” (Lejasmeijere, Ieva. Dzimusi brīvībai. Kultūras Forums, 2009, 16.–23. okt.) Jānis Taurens: Adams Budaks intervijā “Studijai”: “(..) scenārijs, kad mākslas vēsturnieks kļūst par kuratoru, ir visneinteresantākais. Tas ir vai nu garlaicīgi, vai paredzami. Filozofs kuratora lomā – tas ir krietni aizraujošāk.” (Marcinkeviča, Līga. Kukaine, Jana. Kā kļūt par kuratoru: Intervija ar Adamu Budaku. Studija, 2009, Nr. 66, 64. lpp.) Vilnis Vējš: Gleznotāja Jāņa Avotiņa blogs (janisavotins.blogspot.com). Inga Šteimane: “Survival Kit (..) ir parādījis, kā Rīga izskatītos tad, ja kopš deviņdesmitajiem strauji sakuplojušā patērnieciskuma vidē iemājotu arī citādi patērējamais – radošs nemiera gars.” (Šteimane, Inga. Izdzīvošana vai konjunktūra? Kultūras Forums, 2009, 18. sept.) 6. Ko Jūs noteikti gribat pateikt vēl šajā gadā Pēteris Bankovskis: To, ka fotogrāfija vispār nav iespējama kā māksla.. Valdis Dombrovskis: Šogad vēl noteikti gribētu apmeklēt Latvijas Nacionālās operas 90 gadu jubilejas koncertu 22. decembrī, kur uzstāsies izcilākie operas un baleta mākslinieki. Bet daudz vairāk laika kultūras un mākslas baudīšanai ceru iegūt tad, kad politikā un valsts ekonomikā iestāsies mierīgāks un prognozējamāks laiks. Eduards Kļaviņš: Lai ekonomiskā krīze kļūst par stimulu sasniegumiem tai par spīti. Katrīna Neiburga: Neko. Stella Pelše: Māksla un kultūra kopumā, protams, nav maize, apkure vai zāles, bet noteikts pieredzes paplašinājums, kura atlikšana uz nenoteiktu “vēlāk” (šogad īpaši populāra dažādu ekspertu viedokļos) ļoti līdzinās pašas dzīves atlikšanai kaut kad vēlāk. Jādomā, ka interesantas idejas tomēr atradīs iespējas īstenoties – šīgada mākslas pasākumu aina kopumā ir daudz cerīgāka par ekonomikas rādītājiem. Laima Slava: Mākslas pasauli veido ne tikai pašu mākslinieku centieni – īpaši šodien veiksmi un panākumus tajā galvenokārt nosaka kuratori un investētāji: valsts, privātie mākslas mecenāti un kolekcionāri. Valsts mazspējai vairojoties, privāto investoru loma kļūst arvien lielāka. Turklāt, ja lasām pasaules mākslas dzīves ietekmīgāko vārdu topus, gadu no gada redzam, ka tā ir dabiska prakse – tieši uzskaitot galvenokārt kuratoru, muzeju vadītāju, galeristu, kolekcionāru gada varoņdarbus, tiek inventarizētas gada veiksmes un izdarīti secinājumi. Priecē, ka beidzot reāli sajūtami šie atbalsta punkti arī pie mums: SIA Alfor un Purvīša balva, Re & Re atbalsts Nacionālajam mākslas muzejam, Cēsu Ģildes ieguldījums Cēsu Mākslas festivālā, Spīķeru īpašnieku ieinteresētība mākslas centra veido¬šanā, kolekcionāru privāts atbalsts mākslas izdevumu un izstāžu tapšanā, – tieši šie pieminējumi krāšņo aizvadītā gada mākslas bilanci, kas skaistiem notikumiem ir gana bagāta. Laiks iekarot pasauli! Jānis Taurens: Man nepatīk atbildēt uz jautājumiem. No otras puses, tie sniedz iespēju apšaubīt to pieņēmumu karkasu, kura ietvaros jautājumi formulēti. (Diemžēl šoreiz nepietika laika to izdarīt.) Vilnis Vējš: Steigties paspēt pieder pie aizejoša stila. Valdis Zatlers: Ģeniālākās un radošākās idejas dzimst grūtībās, bet naudas trūkums nedrīkst kļūt par šķērsli talanta un mākslinieciskās domas izpausmei. Novēlu radošo mākslu pārstāvjiem, izmantojot plašo emociju gammu un sekojot savam sirds aicinājumam, nepadoties un īstenot unikālus un interesantus mākslas projektus. | |
| Atgriezties | |
