VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Ventspils, nafta un māksla Anda Treija, galerija "Daugava", īpaši "Studijai" | |
|
NB! Šī raksta ilustratīvais materiāls pieejams žurnāla "Studija" drukātajā versijā. Jau piecus gadus strādāju galerijā "Daugava", un arī pirms tam mans darbs bija saistīts ar mākslas izstāžu organizēšanu. Redzu, kā mainījies mākslas darbu pircēju loks. Gan ne tik strauji, kā to varētu vēlēties. Domāju, ka ne bez vainas esam arī mēs, tie nedaudzie galeristi. Viena mūsu sabiedrības daļa jau sasniegusi augstu materiālās labklājības līmeni un var ļauties šim prestižajam vaļaspriekam – mākslas darbu kolekcionēšanai. Tādu cilvēku gan nav daudz, jo lielākā daļa turīgo sniedz priekšroku cita veida kārdi-nājumiem – savrupnamiem ar modernu aprīkojumu, mēbelēm, augstas klases automobiļiem, jahtām, ceļo-jumiem. Pavisam neliels skaits ir šo mākslas apsēsto, kuri, kļuvuši bagāti, nododas sava "zilā sapņa" realizēšanai – veido mākslas darbu kolekciju, kas pats par sevi ir izteikti radošs process. To pavada nopietnas mākslas vēstures sējumu studijas, tiek šķirstīti katalogi, žurnāli, pārlasītas monogrāfijas. Visbie-žāk tie ir juristi, baņķieri, biznesa cilvēki, un viņiem tas sniedz relaksāciju pēc ikdienas darba. Labprāt viņi dalās savu studiju atklāsmēs un ir patiesi interesanti sarunu biedri. Arī Rīgā mākslas izstādes bieži notiek bankās, jo tās ir potenciālais kolekcionārs. Māksla ir izdevīgs līdzekļu ieguldīšanas veids. Pasaules prakse rāda, ka bankas ir arī mākslas vērtību glabātājas, tās strādā pie savu kolekciju veidošanas. Latvijā tiek pieprasītas jau akceptētas mākslas vērtības – V.Purvītis, J.Valters, J.Rozentāls, L.Liberts, J.Tīdemanis, tagad jau arī J.Grosvalds, J.Kazaks, V.Matvejs, R.Suta. Neteikšu, ka tas ir nepareizi. Cilvēki, iegādājoties šos darbus, uzņemas to aprūpi. Gleznas tiek restaurētas, rūpīgi glabātas. Kolekcionārs vēlas lepoties ar savu kolekciju un neliedz to reproducēšanai mākslas izdevumos, eksponēšanai izstādēs. Bet kā ir ar mūsdienu mākslu? Vai tiešām vēl ilgi jāgaida, līdz nāks atklāsme, ka to iegādāties ir vēl izdevīgāk, jo cenas mākslas tirgū ir relatīvi zemas. Mūsdienu valteri, matveji, grosvaldi ir tepat līdzās. Mums ir daudz ļoti talantīgu mākslinieku, mūsu mākslu atzinīgi vērtē pasaulē. Manī ir pārliecība, ka tieši mūsdienu māksla uzrunā skatītāju spēcīgāk, tā ir tuvāka tam gan ar savu saturu, gan formu. Varbūt trūkst oficiālā vērtējuma? Kolekcionāram svarīgs ir fakts, ka mākslinieka darbus iegādājas muzejs. Muzejs savu kolekciju gan papildina ar jauniem mūsdienu mākslas darbiem, bet tie tiek glabāti krātuvēs, tos nav iespējams izlikt publiskai apskatei. Šodien neieiesi muzejā, lai izbaudītu Rūdolfa Piņņa, Leonīda Āriņa, Edgara Iltnera, Induļa Zariņa, Birutas Baumanes, Borisa Bērziņa glezniecību. Bet pienācis laiks eksponēt jau kolekcijas ar Ievas Iltneres, Aijas Zariņas, Sandras Krastiņas, Ģirta Muižnieka, Helēnas Heinrihsones darbiem. Tas arī ir tas iztrūkstošais oficiālais akcepts, lai potenciālais kolekcionārs justos drošs, iegādājoties minēto autoru darbus. Un vēl viens sāpīgs trūkums – mākslas izdevumi, albumi, monogrāfijas. Arī tie stiprinātu vēlēšanos iegādāties mūsdie-nu mākslu. Manā darbā liels ieguvums ir tas, ka esmu iemantojusi uzticību no tik liela un spēcīga uzņēmuma kā "Venstpils nafta", kurš atbalsta mūsu valsts sportistus un sniedz finansiālu palīdzību izglītībai un kultūrai. Jā, viņi var to atļauties, jo ir bagāti, bet to var teikt arī par daudziem citiem uzņēmumiem. Ne vienmēr visu izšķir naudas maka biezums. Galvenais, cik inteliģenti, atvērti kultūrai, mākslai ir cilvēki, kas vada uzņēmumu. Varbūt ir vajadzīgs arī kaut kas tāds, ko sauc par savas misijas apzināšanos. Ar "Venstpils naftas" prezidentu Igoru Skoku iepazinos pirms diviem gadiem. Es toreiz strādāju pie mūsdienu mākslas izstādes Madridē. Tas bija vērienīgs projekts – parādīt divdesmit trīs mākslinieku darbus lieliskās telpās lielo gleznotāju Velaskesa, Goijas, Pikaso, Dalī dzimtenē. Lai šo projektu realizētu, bija nepieciešama nauda. Katrs mākslinieks izdevumu segšanai atvēlēja vienu darbu. Tas bija mans pamatkapitāls, bet ar to es vēl nevarēju segt izdevumu tāmi. Darbi jāpārdod, bet praktiski to izdarīt bija grūti, un tuvojās brīdis, kad likās – izstāde Madridē nenotiks. Skumjākais bija tas, ka es piedāvāju lieliskus mākslas darbus, jo autoru loks, kuru darbus vedām uz Madridi, bija spožs. Saruna ar Igoru Skoka kungu bija vairāk nekā veiksmīga. Man nenācās viņu pārliecināt, ka māksla ir vērtība, ka šī izstāde māksliniekiem ir ļoti svarīga. Saruna ritēja brīvi, nepiespiesti. Sapratu, ka man ir darīšana ar gudru, erudītu cilvēku, kuram visnotaļ spoža nākotnes perspektīva. Un mana laime bija tā, ka viņš mīlēja mākslu, īpaši glezniecību, un tā īsti viņam tuvs ir Jānis Pauļuks. Igors Skoks vēl nebija "Venstpils naftas" prezidents, par to viņš kļuva tikai pēc pusotra gada. Pēc dažām dienām galeriju apciemoja interjera māksliniece Dace Zeltiņa – jau Igora Skoka uzdevumā, lai palīdzētu izvēlēties darbus, kurus uzņēmums iegūs savā īpašumā. Tā tika ielikts pamats akciju sabiedrības "Venstpils nafta" mūsdienu mākslas kolekcijai: Andrejs Ameļkovičs, Ilmārs Blumbergs, Ieva Iltnere, Inta Celmiņa, Ivars Heinrihsons, Sandra Krastiņa, Frančeska Kirke, Silvija Meškone, Andris Vārpa, Edgars Vērpe, Džemma Skulme, Gļebs Panteļejevs. Tā bija vesela mākslas darbu kolekcija, kas nonāca uzņēmuma īpašumā. Varu tikai minēt, kas bija noteicošie kritēriji, izvēloties darbus. Domāju, nozīme bija tam, ka tika piedāvāti darbi, kurus bija paredzēts izstādīt Madridē. Tātad galvenais – mākslinieka vārds, secinot, ka uz tādu izstādi tiek vesta vērtīga un paliekoša māksla. Sava loģika tur ir. Māksliniece Dace Zeltiņa jaunieguvumus izvietoja interjerā. Interesanti bija vērot tur strādājošo reakciju. Izskanēja pat piezī-mes: "Vai nu tā ir māksla, mans mazdēls arī tā māk!" Dace šos komentārus ņēma pie sirds. Ar mums kopā strādāja uzņēmuma darbiniece Sandra Vulas kundze. Viņa diskusijās neielaidās, tikai atmeta ar roku vai paraustīja plecus. Pēc mūsu "akcijas" veiksmīgi tika atklāta izstāde Madridē. Divus mēnešus tur bija skatāma mūsdienu māksla. Tika izdots katalogs ar 23 krāsainām mākslas darbu reprodukcijām, māksli-nieku fotoportretiem un biogrāfijām. Uz izstādes atklāšanu ieradās piecpadsmit mūsu mākslinieki. "Ventspils naftas" iegādātā mākslas darbu kolekcija – tas bija draudzīgs žests. Kaut ko vairāk gaidīt likās tīrais neprāts. Un mēs, protams, bijām pateicīgi. Laika gaitā situācija mainījās. Visas rūpes par mākslas darbu kolekciju uzņēmās Sandra Vula. Darbi tika iegrāmatoti, no Rīgas ataicināts rāmju meistars. Pēdējo divu gadu laikā man vairākas reizes nācies aizbraukt uz Venstpili, un es redzu, kā pārmainījies uzņēmuma interjers. Sākotnēji lietot vārdu "interjers" būtu pat nevietā. Skaidrs bija, ka par to vienkārši netiek domāts – ir citas, svarīgākas lietas. Tagad pat grūti noticēt, ka atrodies tajā pašā ēkā. Būtiskākais ir tas, ka "Venstpils naftas" mākslas darbu kolekcija aug. Nez vai būtu par to vērts runāt, ja šī mākslas darbu iegāde būtu palikusi vienreizējas palīdzības akcijas līmenī. Šodien "Venstpils naftas" kolekcijā jau ir četri Edgara Vērpes darbi, trīs Ievas Iltneres un trīs Sandras Krastiņas gleznas, četras Ilmāra Blumberga kompozīcijas. Kolekcijas sākuma kodols būtu jāreizina ar trīs. Vērā ņemams tēlniecības darbu skaits kļuvis par uzņēmuma īpašumu. Tagad viss it kā noris pats no sevis. Mūs apciemo "Ventspils nafta", un, ja ir kas viņiem saistošs, tas aizceļo līdz. Protams, mums galerijā bija darbi, kas jau it kā nolemti "Ventspils naftai". Tāds bija kinētiskais objekts "Naftas tornis", kuru pirms četriem gadiem radīja Gļebs Panteļejevs, un tagad tas ieņēmis savu vietu uzņēmuma vestibilā. Tāpat tēlnieka darbs "Uguns glabātava", par kuru joprojām atzinīgi izsakās "Venstpils naftas" prezidents Igors Skoks. Tas viņam ir īpaši tuvs darbs. Tēlniecība Skoka kungam ir saistoša, to sajutu, kad iepazīstināju viņu ar Tojamuras tēlniecības biennāles katalogu. Šajā pasaules nozīmes izstādē tika eksponēts arī Olgas Šilovas darbs "Saulriets". Kad tēlniecei bija personālizstāde galerijā "Daugava", Skoka kungs izvēlējās divus bronzas darbus kolekcijai – "Zivs" un "Trofeja". Izstādē tika eksponēts arī bronzas "Zirdziņš", par kuru "Ventspils nafta" ieinteresējās jau agrāk. Vulas kundzei bija radusies ideja ēkas fasādes priekšā iekomponēt skulptūru. Šī teritorija tagad ir sakopta un labiekārtota. Mans pirmais priekšlikums bija Gļeba Panteļejeva metinātā spirāle "Laika sajūta". Otrs variants – bronzas zirdziņš uz granīta pamatnes, kurai pāri plūst ūdens. Zirgs it kā iebridis ūdenī padzerties. Tēlniecības darbs saistībā ar ūdeni – pasaules praksē tik bieži sastopams piemērs pilsētas vidē. Un tagad šis darbs rod vietu Venstpilī, Talsu ielā 75. Norit pēdējie darbi pie granīta pamatnes. Skoka kungs gan īsti nav apmierināts ar lēnajiem tempiem, jo bija iecerēts, ka jau vasaras sākumā skulptūra ieņems savu vietu. No sarunām tomēr noprotu, ka ka viņš ir apmierināts ar mākslas ienākšanu tādā internacionālā vidē, kāda ir "Venstpils nafta". Apkārtne tiek cilvēciskota, piesātināta estētiskām un ētiskām kvalitātēm. Galerijas apmeklējumu reizēs Igors Skoka kungs pārmet sev, ka pārāk maz laika veltī mākslas izstādēm, trūkst informācijas par autoriem, par to, kas šodien aktuāls mākslas dzīvē. Arī Sandra Vulas kundze ir gandarīta, viņa visbiežāk iegriežas galerijā, lai apskatītu izstādes un tiktos ar māksliniekiem. Tāds ir kolekcionāra darbs. Ir sajūta, ka sākotnējie pārmetumi no uzņēmumā strādā-jošajiem un izteiktās replikas ir piedotas. Arvien biežāk no "Ventspils naftas" galerijā iegriežas cilvēki, kas apskata izstādes un iegādājas kādu mākslas darbu sev. Turklāt izvēli pavada komentārs: "Iztiksim bez ziediem un jūras gleznojumiem, mēs vēlamies kaut ko modernāku!" Nu ko – viss mainās! Apjomīgā mūsdienu mākslas kolekcija Ventspilī vairs netop kā labdarības akcija, bet tiek veidota kā uzņēmuma lepnums. Ir iecere visus iegādātos darbus reproducēt mākslas albumā. Ilmārs Blumbergs jau piekritis veidot grāmatas grafisko dizainu. Un tas ir garants izdevuma unikalitātei. Doma par mākslas izdevumu nepaliks tikai idejas līmenī. Man ir pamats tā domāt, zinot cilvēku, kas šo ideju virzīs un atbalstīs. | |
| Atgriezties | |
