VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| PELDOŠĀ IDEJA Ieva Kalniņa Kultūras un mākslas projekts “NOASS” ir Baltijā pirmais nekomerciālais kultūras centrs uz ūdens. Nebijis precedents, kas jau ar pirmajiem pasākumiem – Oļega Kuļika viesošanos Rīgā, mākslas izstādi un dzejoļu krājumu "Blīvā upe" – veltījumu Latvijas Republikas 80. gadskārtai, dzejas un prozas lasījumiem – pieteicis sevi kā nopietnu un daudzsološu projektu. | |
| |
| Kultūras un mākslas projekta “NOASS” juridiskais statuss ir sabiedriska
organizācija, kas dibināta kā radošās inteliģences apvienība. S/o
“NOASS” dibinātāji ir dzejniece Amanda Aizpuriete, mākslas zinātniece
Laila Baumane, filoloģe Iveta Boiko, prozaiķe Nora Ikstena, fotogrāfs
Gvido Kajons, mākslas zinātniece Ieva Kalniņa, skaņu režisors Anrijs
Krenbergs, mākslas zinātniece Solvita Krese, filozofs Kaspars
Rolšteins, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, multimediju
mākslinieks Raitis Šmits un mākslinieki Oļegs Tillbergs, Aija Zariņa,
Dzintars Zilgalvis. Augstākā pārvaldes institūcija ir biedru
kopsapulce, kuras pārvaldes un izpildinstitūcijas funkcijas realizē
valde, kas darbojas pastāvīgi. Valdes priekšsēdētājs ir Dzintars
Zilgalvis. Projekta mērķi ir: atbalstīt un veicināt nekomerciālās mākslas izpausmes, dodot iespēju mākslinieku “brīvajām” radošajām aktivitātēm, labdarības pasākumu organizēšana, dažādu mākslas veidu mijiedarbības un sintēzes veicināšana un jaunu izteiksmes veidu meklēšana. Tāpēc likumsakarīga projekta prioritārā funkcija ir nekomerciālās izstāžu zāles “NOASS” darbība, kas paredz 8–10 izstāžu organizēšanu gadā. Izstāžu īpatsvaru proporcionāli – pusi uz pusi – veidotu vietējo un ārzemju mākslinieku izstādes. Laikmetīgās mākslas izstāžu zāli līdz ar pašu debarkaderu “NOASS” paredzēts izveidot par vienu no rīdzinieku atpūtas objektiem, ko nodrošinās tā iekļaušana Daugavas krastmalas pilsētainavā. Restaurējot debarkaderu “NOASS” (60.gados Krievijā neoklasicisma stilā būvētā debarkadera jeb upju un kuģu stacijas iepriekšējais nosaukums ir “Rīga Nr. 1329”), kura kopējā platība ir 400 m2, projekta autori paredzējuši uz tā izveidot: 1) nekomerciālu izstāžu zāli, kur galvenokārt tiktu izstādīti laikmetīgi netradicionālās mākslas darbi; 2) telpas māksliniekiem radošam darbam un sadzīvei; 3) kantīni (kafejnīca kuģniecības terminoloģijā), kur pēc projektu autoru ieceres pulcētos radošā inteliģence, taču tā būtu atvērta arī jebkuram debarkadera apmeklētājam. Kantīnes telpā iebūvētā miniatūrā skatuvīte ļautu šeit organizēt arī mūzikas, prozas un dzejas vakarus. Lai gan autori šo projektu raksturo kā nekomerciālu, labi apzinoties, ka ar kultūru naudu nepelna, kantīne būtu tā projekta sastāvdaļa, kas ļautu vismaz daļēji atpelnīt debarkadera ekspluatācijas izdevumus. Tomēr sarunā par šīgada reālo situāciju, par sapņu un rea-litātes atšķirību kultūras un mākslas projekta “NOASS” valdes priekšsēdētājs Dzintars Zilgalvis atzina: “Mans sapnis par “NOASU” saistās ar nekomerciālas izstāžu zāles darbību Rīgā. Tajā tiktu eksponēta aktuāla māksla, kas būtu interesanta sabiedrībai. Taču tālākā nākotnē šī ideja saistīta ar stabilu finansējumu, lai mēs sasniegtu stāvokli, kad spētu apmaksāt ne tikai izstāžu zāles darbību, bet arī mākslinieku ideju realizāciju – ne tikai iztērēt mate-riālus, bet dot iespēju māksliniekam saņemt stipendiju mēnesi vai divus, kas nepieciešami idejas realizēšanai. Tā ir tālāka nākotne, kas radītu mums iespēju rīkot projektu konkursus, lai realizācijai atlasītu labākās idejas. Taču šīgada finansiālās situācijas pro-gnozes liek domāt, ka Kultūrkapitāla fonda samazinātais finansējums varētu būt viens no priekšnoteikumiem apziņai, ka lielākoties nāksies orientēties uz privāto struktūru atbalstu.” | |
| Atgriezties | |
