VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Biennāle bez budžeta Alise Tīfentāle, mākslas kritiķe Prāgas 4. biennāle 14.05.-26.07.2009. Karlin Hall | |
| Prāgas biennāle, lai arī nes pilsētas vārdu, savā ziņā ir kultūras imports no Rietumeiropas. Itāļu izdevējs un kurators Džankarlo Politi (Giancarlo Politi) - starptautiski pazīstamā mākslas žurnāla Flash Art izdevējs - 2001. gadā uzsāka jaunu iniciatīvu, ko varētu raksturot kā mazbudžeta vai bezbudžeta biennāles. Pirmoreiz šādu biennāli Politi sarīkoja Albānijas galvaspilsētā Tirānā, bet turpinājums - Prāgā, kur 2003. gadā Politi kopā ar kuratori Helēnu Kontovu (Helena Kontova) iedibināja Prāgas biennāli. Žurnāla Flash Art starptautiskais vēriens atspoguļojas arī biennāles izstādē - gluži kā šī žurnāla raibajās lappusēs, tajā gar acīm noņirb vai puspasaules valstu nosaukumi un visdažādākā satura un kvalitātes mākslas darbi.
Izstādes salīdzinājums ar žurnālu uzrodas spontāni - tāpat kā, veidojot žurnālu, informācija tiek strukturēta vairākās nodaļās un apakšnodaļās un vēl sīkākās vienībās, turklāt par katru atbild kāds cits, arī Prāgas biennāles izstāde būvēta ap līdzīgu strukturālo modeli. Trīs galvenās tematiskās grupas: "Paplašinātā glezniecība" (Expanded Painting), "Māksla kā tāda" (Art in General) un "Itālija tuvplānā" (Focus on Italy).(1) Katrā no šīm grupām savukārt ietilpst vairākas mikroekspozīcijas, ko veidojuši Politi un Kontovas pieaicināti kuratori. Šis visai decentralizētais tīklveida modelis, skatīts kopā ar biennāles bezbudžeta ideoloģiju, savā ziņā piedāvā gluži vai "dari pats" alternatīvu - te nesastapt jaunākos laikmetīgās mākslas zvaigžņu un slavenību darbus, arī improvizētie lētā saplākšņa stendi un industriālās pagātnes atstātais nolietojums izstāžu zālē(2) nebūt nelīdzinās, piemēram, tam šikajam mākslas prezentēšanas veidam, kādu var baudīt jūnijā atklātajā Fransuā Pino jaunajā muzejā Punta della Dogana Venēcijā. Viss ir tik vienkārši, cik iespējams, - ir liela telpa, ir gaisma, un ir mākslas darbi. | |
 Andro Semeiko (dz.1975). Baltā svītra. Audekls, eļļa. 170x220cm. 2009. Londonā dzīvojošais gruzīnu mākslinieks tika aicināts piedalīties ekspozīcijā "No indivīda līdz DVD. Jaunie Gruzijas gleznotāji", ko veidojuši kuratori Nana Kirmelašvili un Dāvids Andr | |
|
"Paplašinātā glezniecība" iecerēta kā kaismīga un pārliecinoša noliedzoša atbilde uz jautājumu "Vai glezniecība ir mirusi?", ko Politi un Kontova uzdevuši māksliniekiem un teorētiķiem Flash Art lappusēs. Skaidrs, ka glezniecība nav un nevar būt mirusi - gluži otrādi, "glezniecība ir seksīga", atbild itāļu gleznotājs Valērio Karruba (Valerio Carrubba).(3) Šajā "nodaļā" ievertās ekspozīcijas fragmentāri iepazīstina ar jaunākās glezniecības izlasi, kas veidota pēc lielākoties ģeogrāfiskiem vai nacionāliem principiem. Tā, piemēram, Politi un Kontovas kūrētā "apakšnodaļa" "Indivīdi" (Individuals) iepazīstina ar vairāku itāļu gleznotāju jaunākajiem darbiem, stilistiski un žanriski atšķirīgiem (piemēram, pārstāvēts fotoreālisms, sentimentāla figurālā glezniecība reālisma tradīcijās, kaut kas nekonkrēts un Likam Tijmansam vai Vilhelmam Sasnalam attāli līdzīgs utt.). Atsevišķas "apakšnodaļas" iepazīstina ar Čehijas, Vācijas, Rumānijas, Ungārijas, Singapūras, Filipīnu, Korejas, Ķīnas, Polijas, Meksikas, Gruzijas, Albānijas un Kosovas gleznotāju darbiem. Tā kā katru autoru pārstāv viens vai daži darbi, iepazīšanās gan sanāk visai virspusēja, un arī plašāka informatīvā konteksta trūkuma dēļ daļu darbu nācās uzlūkot ar neizpratni. Bet katrā gadījumā glezniecības nodaļa šajā žurnālā - biennālē bija vispārliecinošākā, ja ne ar padziļinātu ieskatu autoru rokrakstā un viņu radošā darba sociālo un kultūras fonu, tad ar daudzveidību gan. | |
 Skats Prāgas 4.biennāles izstāžu zālē. Foto: Zenta Dzividzinska | |
|
Nosaukums "Māksla kā tāda" apvienoja trīs visai atšķirīgas ekspozīcijas - čehu, slovāku un starptautisku sieviešu mākslinieču laikmetīgās mākslas skati. Izņemot dažus agresīvi feministiskus un fizioloģiski nejaukus darbus sieviešu mākslas izstādē (piemēram, Izraēlas mākslinieces Sigalitas Landavas (Sigalit Landau) videodarbs "Dzeloņstiepļu aplis" (2000), kurā kaila sieviete jūrmalā apļo ap vidukli dzeloņstiepļu apli, kas ar katru apgriezienu atstāj jaunas asiņainas pēdas uz ķermeņa. Paldies Dievam, ka video ir tikai minūti un 52 sekundes garš!), biennālei izvēlētie čehu un slovāku jauno mākslinieku darbi atstāja studentiski huligānisku izlēcienu iespaidu. Eksperimenti ar formu un materiālu (porolona saule, arka no grāmatām utt.), starp kuriem kā salīdzinoši "tīra manta" izcēlās slovāku mākslinieka Petera Krālika (Peter Králik, dz. 1981) instalācija "Piemineklis siena grābeklim" (2009) - uz siena kaudzītes novietots arhaisks siena grābeklis, kurā paredzēts iejūgt zirgu. Piemiņai par pagātni un reizē atgādinājums nākotnei - arī viss, kas šodien mums liekas moderns, pēc zināma laika izzudīs no ikdienas lietošanas un taps aizmirsts, ja vien kāds nākotnes mākslinieks neiedomāsies ar šo priekšmetu paust kādu savu ideju. Jauks bija arī Amsterdamā dzīvojošās slovāku mākslinieces Lūcijas Nimcovas (Lucia Nimcová, dz. 1977) videodarbs Martelinar. Uzņemts Meksikā, tas ar nedaudz komisku un vienlaikus draudīgu noskaņu rāda vairākus vīriešus, kas ar āmuriem dauza betona grīdu kādā plašā telpā. Izrādās, tas nav gauss destrukcijas akts vai agresijas un naidīguma grupas terapija, kā varētu likties, bet gan īpaša betona virsmas apstrādes tehnika (nosaukums spāņu valodā Martelinar - no vārda martillo, t. i., āmurs), ko 20. gs. 70. gados izgudrojis un ieviesis meksikāņu arhitekts Teodoro Gonsaless de Leons (Teodoro González de León, dz. 1926). Zināmu divdomību paredz arī pati tehnika - ar it kā postošiem (tātad negatīviem) līdzekļiem tiek panākts arhitekta iecerētais estētiskais (tātad pozitīvais) efekts. Noslēgumā jāatzīmē bezbudžeta biennāles, manuprāt, pozitīvais iespaids - lai arī rīkotāji netērējas liekai greznībai, buržuāziskam komfortam un bezmaksas suvenīriem, tā ir viens no notikumiem, kas organizē un uztur aktuālo mākslas procesu un, domājams, spēj piesaistīt Čehijas un tuvākā reģiona mākslai arī savu daļu starptautiskas profesionāļu uzmanības. Mākslinieki tiek pie glīta un solīda ieraksta savā CV un ir gatavi atkal jauniem varoņdarbiem. (1) Kā atsevišķa, patstāvīga vienība Prāgas biennāles struktūrā iekļauta 1. Prāgas fotobiennāle. Vairāk par to - augusta "Foto Kvartālā". (2) Biennāles ekspozīcijas tiek iekārtotas izstādei pielāgotā bijušā industriālā celtnē Karlin Hall netālu no Prāgas centra. (3) Painting: A Form of Retinal and Olfactory Art? In: Prague Biennale 4. Milan: Giancarlo Politi Editore, 2009, p. 13. | |
| Atgriezties | |
